Rīgas centrā uzstāda ielu nosaukumus skaidrojošas plāksnes 0
Rīgas Austrumu izpilddirekcija pilsētas centra ielās pie ēkām sākusi izvietot informatīvi skaidrojošas plāksnes par tām personām, kuru vārdos nodēvētas minētās ielas, informē pašvaldībā.
Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija apstiprinājusi šādus skaidrojuma tekstus: Krišjāņa Barona iela – iela nosaukta folklorista, dēvēta par Dainu tēvu, rakstnieka, jaunlatviešu kustības aizsācēja vārdā (1835-1923); Krišjāņa Valdemāra iela – iela nosaukta publicista, tautsaimnieka, nacionālās jūrniecības veicinātāja, jaunlatviešu kustības aizsācēja vārdā (1825-1891); Aleksandra Čaka iela – iela nosaukta dzejnieka Aleksandra Čaka (Aleksandra Čadaraiņa) vārdā (1901-1950); Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – bulvāris nosaukts valstsvīra, pirmā Latvijas Republikas Ārlietu ministra vārdā (1887 – 1925); Raiņa bulvāris – bulvāris nosaukts dzejnieka, dramaturga, valstsvīra Raiņa (Jāņa Pliekšāna) vārdā (1865-1929); Aspazijas bulvāris – bulvāris nosaukts dzejnieces, sabiedriskās darbinieces Aspazijas (Elzas Pliekšānes) vārdā (1865-1943); Oskara Kalpaka bulvāris – bulvāris nosaukts pirmā Latvijas valdības karaspēka komandiera pulkveža Oskara Kalpaka vārdā (1882-1919); Pulkveža Brieža iela – iela nosaukta latviešu strēlnieka, pulkveža, I, II, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Fridriha Brieža vārdā (1888-1918); Jura Alunāna iela – iela nosaukta dzejnieka, latviešu nacionālās valodniecības pamatlicēja, jaunlatviešu kustības aizsācēja vārdā (1832-1864); Andreja Pumpura iela – iela nosaukta dzejnieka, latviešu tautas eposa “Lāčplēsis” autora vārdā (1841-1902); Ausekļa iela – iela nosaukta dzejnieka, publicista, skolotāja, jaunlatviešu kustības dalībnieka Ausekļa (Miķeļa Krogzemja) vārdā (1850-1879); Latviešu strēlnieku laukums – laukums nosaukts Latviešu strēlnieku nacionālo vienību dalībnieku vārdā, kas Krievijas armijas sastāvā 1915. – 1918. gadā piedalījās Pirmajā pasaules karā.
Informatīvi skaidrojošu plākšņu izvietošana turpināsies arī citās Rīgas apkaimēs, atbilstoši citu Eiropas valstu praksei, kad pilsētas publiskajā ārtelpā tiek skaidrota kultūrvēsturiski nozīmīgu personu un notikumu nozīme.
