Ģ. Vikmanis: – Vai jūs satrauc, ka par ASV prezidentu varētu kļūt Donalds Tramps, kurš izteicis šaubas par to, vai NATO saistības tiešām vienmēr vajadzētu ievērot. 24
– Principiāli nekomentēju citu valstu vēlēšanu kampaņas. Taču mani gan satrauc tas, ka pēdējā laikā arvien biežāk parādās pazīmes par Krievijas naudas lomu politiskā procesa organizēšanā Eiropā un ASV. Es biju ASV, kad tur notika republikāņu konvents, gan arī pagājušonedēļ tikos ar plašu ASV Kongresa delegāciju. Mēs dzirdam skaidru vēstījumu – ASV saistības NATO paliek spēkā no abām partijām. Pēdējos gados mūsu NATO sabiedrotie ir izdarījuši daudz mūsu drošībai, taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka mums pašiem ir ļoti daudz jādara savas drošības stiprināšanai. Divus procentus no IKP aizsardzībai mēs sasniegsim – apmaksāsim “savu rēķinu”, kā tagad bieži parasts runāt. Mēs arī atgādinām, ka esam cīnījušies Afganistānā un Irākā, kur gājuši bojā mūsu karavīri. Mums nav šaubu, ka arī mūs atbalstīs grūtā laikā. Taču tas vēl nav viss. ASV viceprezidenta Džo Baidena vizītes laikā izskanēja, ka drošības jomā mums nepieciešams paveikt vēl trīs lietas – austrumu robežas sakārtošana, enerģētiskā neatkarība un investīcijas. Krīzes apstākļos ārvalstu investīciju ienākšana bija sākusi bremzēties, un nav noslēpums, ka ārzemju investori 2014. un 2015. gadā sāka domāt, vai Latvija ir droša vieta investīcijām no ģeopolitiskā skatpunkta. Līdz ar NATO Varšavas samita lēmumiem ģeopolitiskās bažas vairs nav šķērslis. Baidens mūs nepamācīja, nedeva rīkojumus, tikai vēstījumu, ka jāieklausās ASV uzņēmumu sacītajā – jāsakārto tiesiskās vides jautājumi, ja vēlamies efektīvāk stiprināt ekonomisko sadarbību ar ASV. Amerikāņi ir ieinteresēti, lai esam maksimāli stipri – gan iekšēji, gan ārēji, lai 5. pants nekad nebūtu jāiedarbina.
M. Antonevičs: – ASV vēstniecība pēdējā laikā pārsteidza ar komunikāciju sociālajos tīklos, kur vienā ierakstā tika lietota gan latviešu, gan krievu valoda, raisot aizdomas, ka te neformāli tiek atzīta divvalodība. Vai šo jautājumu Ārlietu ministrija ir pārrunājusi ar vēstniecības pārstāvjiem?
– Es personīgi runāju ar kolēģiem ASV vēstniecībā un uzsvēru, ka man nav iebildumu pret vēstniecības centieniem komunicēt gan latviski, gan krieviski. Nebūtu korekti pārmest, ja darām to paši “Latvijas Radio 4” un sabiedriskajā televīzijā, kur ir raidījumi krievu valodā. ASV vēstniecības Latvijā interneta mājaslapā informācija krievu valodā ir pieejama jau vairākus gadus. Taču tajā brīdī, kad sociālajos tīklos parādās informācija vienā ierakstā gan latviski, gan krieviski, tas jau izskatās pēc komunikācijas valstīs, kurās ir divas oficiālās valodas. Tā neformāli tiek leģitimizēts tas, par ko mēs izšķīrāmies 2012. gada referendumā, kurā balsojām pret divvalodību. Mēs ASV vēstniecību lūdzām to rūpīgi izvērtēt, jo drīzāk tiek nodarīts lielāks ļaunums nekā labums. Esam saņēmuši apliecinājumu, ka vēstniecība ieviesīs korekcijas.
– Vienā no ASV vēstniecības ierakstiem sociālajos tīklos tika pieminēts vārds “Pribaltika”, kurš ir iecienīts Krievijas impēriskajās aprindās un nāk vēl no padomju laikiem. Vai arī šo aspektu skaidrojāt?
– Jā, paskaidrojām, ka starp apzīmējumiem “Pribaltika” un “Baltijskiji strani” krievu valodā ir būtiska atšķirība. Varbūt kāds kolēģis ASV vēstniecībā šo mums politiski sāpīgo niansi nav uztvēris. Tagad kolēģi ir guvuši mācību.
