Senču mantojums atmaksājas 3
Pirms 20 gadiem, kad tika atgūti īpašumi, senču dzirnavu apkārtni sakopt sāka tēvs Jānis. Tā bijusi kā pievienotā vērtība ģimenei piederošās kafejnīcas apmeklētājiem. Jaunajiem gravas kopējiem jau 11 gadu tā kļuvusi par sirdslietu, ne tikai pienākumu un šis dabas dārzs ir atsevišķa vērtība. Arī meitas saskatot, cik te skaisti, un mēģina veidot sakoptu vidi savā apkārtnē. Vecāki uzskata par svarīgu trim meitām iemācīt to, ka var strādāt sev un nav jābrauc laimi meklēt ārzemēs.
– Šeit strādājot, nejūt nogurumu, – atzīst saimnieki. Gravu par īpašu atzinuši un saviem semināriem izmanto arī dažādu garīgo semināru rīkotāji.
Sirreālo sajūtu izjutuši paši saimnieki. Ilgi vienatnē uzturoties gravā, sākot dzirdēt dažādas skaņas – kā zirgu dipoņu, kā ratu klaudzoņu. Tad saprotot, ka laiks iet mājās.
Arī citiem šī vieta šķiet neparasta, un te bieži ierodas rīkstnieki, gan mācīt citus, gan paši meklēt dabas anomālijas. Kāds rīkstnieks atklājis, ka Ievas vecvectēva Jorģa liepas stādītas enerģētiski spēcīgākajā vietā, svētvietā. Tātad senči šīs smalkās lietas jau pārzinājuši. Arī Ieva un Uģis nolēmuši tās apgūt vairāk.
Dārza burvība šeit vilina jaunlaulātos. Tā ir skaista vieta kāzu fotosesijām, pat svinībām. Pirmajās reizēs saimnieki ieviesuši tradīciju kopīgi stādīt koku, taču tagad kāzu tik daudz, ka to vairs nevar atļauties, jo trūkst vietas.
