“Ruszkik haza!” “Krievi – mājās!”. Pirms 60 gadiem Ungārijā sākās tautas revolūcija 7
Palika tikai zābaki
Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas nomalē atrodas kāds īpatnējs muzejs – “Memento parks”. Ideja par tā veidošanu pilsētas vadībai radās uzreiz pēc Padomju Savienības un komunistiskā bloka sabrukuma – kā vieta, kur novietot dažādas aizejošā laikmeta liecības: visādus strādnieku un kolhoznieku pieminekļus, sarkanarmiešu statujas un, protams, Ļeņina tēlus. Tā kļuvusi par savdabīgu komunistu “Disnejlendu”. Tomēr simboliskākais no eksponātiem atrodas ārpus muzeja – tieši pretī ieejas vārtiem. Postaments ar dzelzs zābakiem.
Nezinātājs to varētu noturēt vienkārši par laikmetīgās mākslas izpausmi ar dziļāku domu (kā latviešu rokgrupas “Līvi” dziesmā: “Daudz zābaku pa manu zemi staigā / Un manai zemei dikti sāp.”). Taču tie nav vienkārši zābaki, tie ir Staļina zābaki – precīza fragmenta kopija no 25 metrus augstā pieminekļa, kas Budapeštā tika uzstādīts 1951. gada decembrī kā Ungārijas “tautas dāvana” padomju vadonim viņa septiņdesmitajā dzimšanas dienā. “Staļins bija ar mums arī agrāk, taču tagad viņš būs vēl vairāk. Viņš vēros mūsu darbus, un viņa smaids rādīs mums ceļu,” tolaik rakstīja vietējā komunistu prese. Pēc pieciem gadiem – 1956. gada 23. oktobrī – “pateicīgā” tauta Staļinu nogāza. Uz postamenta palika vien zābaki. Pirms piemineklis tika sadragāts, tam vēl paguva pielikt plakātu: “Krievi, kad bēgsiet prom, neaizmirstiet mani!” Bija sākusies 1956. gada Ungārijas revolūcija.
