“Jaunāko Ziņu” korespondents Indriķis Kaģis Somijā 1939. gada Ziemassvētkos.
“Jaunāko Ziņu” korespondents Indriķis Kaģis Somijā 1939. gada Ziemassvētkos.
Foto no Maija Kaģis arhīva

Latvijas preses laipošana 1939./1940. gada padomju–somu Ziemas kara laikā 16

30. novembrī aprit 75 gadi, kopš sākās viens no 20. gadsimta netaisnīgākajiem kariem – Ziemas karš starp PSRS un Somiju. Padomju Savienībā līdz pat Otrā pasaules kara beigām to sauca vienkārši par ”robežkonfliktu”. Šis karš izrādījās pārbaudījums arī tā laika Latvijas presei.

LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 77
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 28
21 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vai tu esi gatavs tam vai ne, taču šodien daudz kas neizbēgami mainīsies! Horoskopi 27.septembrim
12 stundas
Lasīt citas ziņas

1939. gada pirmajā pusē Somiju latviešu presē pieminēja salīdzinoši reti. Līdz ar Baltijas valstu vienotības idejas izplēnēšanu un Somijas virzīšanos uz Skandināvijas pusi politiskā sadarbība starp mūsu valstīm bija pieklususi. Tomēr avīzēs varēja atrast reklāmas, kas aicināja uz Somiju un skaisto galvaspilsētu Helsinkiem. Notika ekskursijas un pieredzes apmaiņas braucieni, par kuriem vēstīja laikraksti. Turklāt Somija aktīvi gatavojās uzņemt 1940. gada vasaras olimpiskās spēles, un šim procesam latviešu prese sekoja ar neatslābstošu interesi.

1939. gada 1. septembrī Eiropā sākās karš, bet Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis izdeva deklarāciju par stingras neitralitātes ieviešanu. Žurnālists Aloīzs Klišāns vēlāk atcerējās, ka latviešu laikrak­stiem bijis jāpublicē visu telegrāfa aģentūru ziņojumi bez jebkādiem komentāriem. Nedaudz vēlāk PSRS piespieda Baltijas valstis parakstīt savstarpējās palīdzības līgumus (28. septembrī – ar Igauniju, 5. oktobrī – ar Latviju, 10. oktobrī – ar Lietuvu), kas nozīmēja sarkanās armijas karabāzu izvietošanu valstu teritorijās. Līgums līdzinājās tam, kādu Maskava gribēja uzspiest arī Somijai, taču somi nepiekāpās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sākot ar 1939. gada oktobri, lielākajos laikrakstos ”Brīvā Zeme”, ”Jaunākās Ziņas” un ”Rīts” sāka parādīties daudzi materiāli par Somiju. Visiem šiem laikrakstiem Helsinkos bija korespondenti. Žurnālisti centās rakstīt neitrāli, bet tas nebija viegli. Maz ticams, ka rakstītāju un lasītāju patiesā attieksme būtu bijusi neitrāla, bet tagad Latvijas laikrakstiem nācās atdzīvināt kopš cara laikiem aizmirsto laipošanas prasmi.

Pēc visa bija nojaušams, ka tuvojas karš. Var domāt, ka, neraugoties uz Latvijas oficiālo nostāju, kas neatzina Somijas pretošanos sadarbības līgumam ar PSRS par pareizu, plašas aprindas augsti novērtēja somu valdības un tautas gribu aizstāvēt neatkarību. 26. oktobrī ”Brīvā Zeme” informēja, ka Somija steidzot nocietināt Ālandu salas un pieņemti noteikumi par Helsinku un citu Somijas lielāko pilsētu aptumšošanu. Latviešu žurnālisti, kuri atspoguļoja Somijas noskaņas, saprata draudošo situāciju un redzēja, cik pārdomāti somi gatavojas iespējamai agresijai. Kaut ienaidnieks vārdā netika saukts, diezin vai kāds no reportāžu lasītājiem nesaprata, par kuru valsti ir runa.

Ar visiem pa labam

1. novembrī ”Brīvā Zeme” bez komentāriem publicēja PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja un ārlietu komisāra Vjačeslava Molotova runas atreferējumu. Komisārs deva pārskatu par Padomju Savienības attiecībām ar Somiju. Jau nākamajā dienā lasītāji varēja iepazīties ar somu viedokli. Telegrammā no Helsinkiem, ko publicēja ”Rīts”, bija atreferēta ārlietu ministra Eljasa Erko runa. Arī šai runai nebija komentāru, bet daudz kas tāpat bija skaidrs: Somija turpina iet savu ceļu un līdztekus sarunām rūpējas par valsts aizsardzību. Tikmēr Latvijā šajā laikā ienāca padomju militāro spēku ”ierobežotais kontingents” (25 000 karavīru). Žurnālistiem bija aizliegts par to rakstīt.

Oktobra beigās uz Helsinkiem devās ”Jaunāko Ziņu” līdzstrādnieks Indriķis Kaģis. Domājams, žurnālisti centās dot lasītājiem visu informāciju, ko vien drīkstēja publicēt. Bet latviešu avīzes ziņoja arī par protesta mītiņiem pret Somiju, kas notikuši Maskavā un Ļeņingradā. Par tā dēvēto ”Mainilas incidentu” ”Brīvā Zeme” informēja 27. novembrī. Kā ierasts, ziņas no Helsinkiem un Maskavas atradās blakus (vēlāk Krievija atzina, ka PSRS pati apšaudījusi robežciemu savā pusē, nogalinot četrus savus karavīrus, bet apsūdzot agresijā Somiju). Turpat līdzās ziņai par Mainilas apšaudi bija garāks ievadraksts, kas attaisnoja PSRS prasības un slavēja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas rīcību, parakstot līgumu ar PSRS. Dienā, kad somi paziņoja, ka PSRS lauzusi padomju–somu neuzbrukšanas līgumu, ”Brīvās Zemes” lasītājs uzzināja, ka arī Vācija pārmetot somiem nedraudzīgo attieksmi pret lielā kaimiņa taisnīgajām interesēm.

1939. gada 1. decembrī Latvijas avīzes nodrukāja Somijas telegrāfa aģentūras paziņojumu, ka 30. novembrī plkst. 7 no rīta PSRS karaspēks no sauszemes un jūras sācis virzīties uz Terijoki. Padomju lidmašīnas nometušas bumbas uz Helsinkiem, Malmes aerodromu, Lahti, Vīpuriem, Enso. Turpat blakus TASS paziņoja, ka somi esot vairākās vietās iebrukuši Padomju Savienības teritorijā, bet atvairīti. Ievērojot ”pastāvīgās somu provokācijas”, Padomju Savienības armijas virspavēlnieks devis sarkanarmijai pavēli pāriet Somijas robežu.

”Brīvās Zemes” žurnālists bija Helsinku uzlidojuma aculiecinieks. Arī ”Jaunāko Ziņu” korespondents Kaģis stāstīja par degošajiem namiem, mirušajiem un ievainotajiem cilvēkiem. Aloīzs Klišāns, kurš tolaik strādāja kā Latvijas valdības korespondents, atmiņās žurnālā ”Junda” 1943. gadā rak­stīja, ka cilvēkus visvairāk satraucis, kāda ir Latvijas nostāja. Daudziem zināms ”noslēpums” bija tas, ka padomju lidmašīnas ar bumbu kravu paceļas no Latvijas un Igaunijas teritorijas. Bija grūti samierināties ar domu, ka latvieši pret savu gribu kļuvuši par Somijas ienaidnieku izpalīgiem. Žurnālisti centās meklēt atbildes uz šiem jautājumiem, bet bez panākumiem. Pēc ilgas taujāšanas K. Ulmaņa sekretārs Jānis Rudums esot teicis: ”Es neko nezinu par kaut kādiem slepeniem nolīgumiem starp Latviju un Padomju Savienību. Es arī nedomāju, ka Latvija vai latvieši kaut kādā veidā būtu līdzvainīgi karā pret somiem. Es varu pateikt tikai savas privātās domas, savu personīgo pārliecību. Somija ir parādījusi varonību, kāda pasaulē sen nav pieredzēta. Ja man kādreiz būs lemts satikt kādu somu, es jau pa gabalu noņemšu cepuri un kailu galvu iešu viņam garām.”

Redaktoru solījums

No Maskavas pienāca ziņas par pagaidu valdības izveidošanu ar Oto Villi Kūsinenu priekšgalā, tā dēvēto Terijoki valdību Padomju Savienības ”atbrīvotajā” Austrumsomijas teritorijā. Padomju valdības nolūks neesot nodibināt Somijā padomju režīmu, apgalvoja ”Brīvā Zeme”. Laikraksts tāpat pieminēja Molotova atbildi ASV prezidentam Rūzveltam, kurš bija lūdzis atturēties no Somijas pilsētu bombardēšanas. Molotovs norādīja, ka padomju lidmašīnas Somijas pilsētas neesot bombardējušas un arī turpmāk to nedomājot darīt. ”Jaunākās Ziņas” atreferēja laikrakstu ”Pravda”: runas par PSRS agresīvajiem nolūkiem pret Somiju un somu tautu esot meli, jo sarkanā armija ienākusi Somijā, somu tautas valdības aicināta, lai palīdzētu somu tautai cīņā pret apspiedējiem.

Viens no Latvijas oficiālās nostājas paudējiem presē bija rakstītājs ar pseidonīmu ”Kandids”. ”Tēvijas Sargā” viņš uzslavēja Baltijas valstu ”gudro” izvēli iepretim somiem, jo Baltijas valstis esot nokārtojušas savas attiecības ar lielo austrumu kaimiņu miera un izlīguma garā. ”Kandids” bija Valsts kancelejas nodaļas vadītājs Teodors Veiherts. Tāda rakstīšana viņu neglāba. Veihertu padomju orgāni apcietināja 1940. gada oktobrī un 1942. gadā nošāva.

Tā kā avīzēs abu karojošo pušu informācijas par kara darbību katru dienu bija ievietotas līdzās, lasītājs varēja salīdzināt un novērtēt. 1939. gads latviešu presē beidzās ar pretrunīgām ziņām: TASS pavēstīja, ka frontē nekas sevišķs neesot atzīmējams; somu puse informēja par aktīvu karadarbību, uzbrukumiem un pretuzbrukumiem. Gadam beidzoties, ne žurnālisti, ne lasītāji neaptvēra, cik milzīgas pārmaiņas Latvijai nesīs nākamais. 1940. gads salauza mugurkaulu latviešu laikrakstu morālei. Gadumijā Ulmanis pieprasījis presei mainīt nostāju, atgādinādams, ka Padomju Savienībai apsolīta draudzīga izturēšanās un valstī ir sarkanā armija. Redaktori preses Jaungada ballē apsolīja to ievērot.

Sākumā izmaiņas nemanīja. LTA no Maskavas ziņoja par padomju puses nostāju un turpat blakus ievietotas gan LTA ziņas no Helsinkiem ar somu informāciju, gan latviešu žurnālistu garāki rak­sti par redzēto un dzirdēto. Tā kā laikrakstu lappusēs nebija iespējams tieši paust savu morālo atbalstu somu tautai, ”Jaunākās Ziņas” situāciju risināja, publicējot ziņas no visas pasaules – par ASV simpātijām pret Somiju, ziedojumu koncertiem Romā, līdzekļu vākšanu Ungārijā un Šveicē, Argentīnas valdības rīcību, nosūtot uz Somiju 1000 tonnu labības. Par to, ka ziedojumus vāca arī Latvijā un slepus somiem pārdeva labību, avīzes nestāstīja.

Baltijas pazemība

Oficiāli doties palīgā somiem latvieši nedrīk­stēja, tomēr zināms, ka Ziemas karā piedalījušies brīvprātīgie no Latvijas. Arī par to latviešu avīzes klusēja, toties par zviedru brīvprātīgajiem informācija parādījās. ”Rīts” sīki aprakstīja viņu vervēšanu Zviedrijā, dzīves apstākļus, motīvus cīnīties. Februāra sākumā Kaģis ”Jaunākajās Ziņās” stāstījis, ka Somijas laikrakstu sludinājumos četras piektdaļas esot nāves ziņas. Cilvēki Helsinkos arvien vairāk izmantojot patvertnes, jo dienas kļūst garākas un padomju lidotājiem iespējams arvien ilgāk turēt pilsētu nāves sastingumā. Lai nebūtu jāpārtrauc darbs, daudzas iestādes un darbnīcas iekārtojušās pagrabos. Pazemē noturot arī dievkalpojumus, raksta žurnālists. Cilvēki domājot tikai par elementārāko prasību apmierināšanu, par tagadējo mirkli.

1940. gada februārī latviešu presē arvien redzamāks kļuva padomju viedoklis. Latviešu žurnālistu raksti nozuda, somu viedoklim tika atstāta mazāka vieta. Vairākkārt tika uzsvērts, ka PSRS prasības tagad esot ievērojami lielākas nekā pirms kara.

1940. gada 13. martā atceļā no Maskavas, kur tika noslēgts miers, Somijas delegācija – Risto Riti, Juho Kusti Pāsikivi, ģenerālis Valdēns, deputāts Veine Voionmā – nolaidās Spilves lidostā. 22 minūšu laikā delegācijas locekļi neizkāpa no lidmašīnas, bet sūtnis Palins pēc tikšanās ar viņiem ”Jaunāko Ziņu” līdzstrādniekam paskaidroja, ka trīsarpus mēnešus somu tauta cīnījusies viena pati, nedabūjusi efektīvu palīdzību no ārvalstīm.

Avīzes iespēju robežās slavēja somu varonību. ”P.Bl.” (Pēteris Blaus?) ”Jaunākajās Ziņās” rakstīja, ka Somija var būt gandarīta, jo pierādījusi ne vien savam bijušajam pretiniekam, bet visai pasaulei, ka somu tauta mīl savu tēvzemi, ir vienota un savas neatkarības cienīga. ”Brīvā Zeme” 14. marta komentārā izskaidroja somu–padomju miera līgumu un nobeigumā secināja: ”Lielu drošības faktoru Austrumeiropā mēs saskatām Padomju Savienības miera nostiprināšanas centienos. Visus līgumus, ko PSRS slēgusi ar Baltijas valstīm, mēs esam uzņēmuši dziļā pārliecībā, ka tie veltīti mieram. Somija, kas cīņu laikā sakausējusi savu tautu vēl ciešākā vienībā, nākamās dienas veltīs valsts atjaunošanas un jaunbūves darbam.” Jau marta beigās ”Jaunāko Ziņu” lasītāji no ”Krasnaja Zvezda” informācijas atreferējuma uzzināja, kā sarkanās armijas ieņemtajās Somijas teritorijās, Terijoki, nodibināts pirmais padomju ”kolchozs”.

Autore pateicas bibliogrāfei Artai Porietei par palīdzību raksta tapšanā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 77
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 28
21 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vai tu esi gatavs tam vai ne, taču šodien daudz kas neizbēgami mainīsies! Horoskopi 27.septembrim
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Valsts nemāk pieņemt dāvanas!” “Apturi Covid” aplikācijas izstrādātāji vīlušies par sava darba likteni 30
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Esmu apbēdināta, ka mani tik viegli nodeva…”: dziedātāja Alise Haijima beidzot komentējusi internetā nopludināto video, kurā viņa un citi niekojas ar “balto pulverīti” 67
3 dienas
Lasīt citas ziņas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Jaunais budžets: Ministri pateicas kā “Oskarā”, pašvaldības skābā noskaņojumā, bet Kariņš priecīgs
2 minūtes
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Tikai ekstrēmi optimisti var iedomāties, ka pāreja uz bezizmešu transportu notiks ātri un viegli
1 stunda
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Baltais pulverītis, Levita zvans un kovida pacientu dārgās stacijas. Nedēļas notikumu apskats
15 minūtes
IF
Imants Frederiks Ozols
Ziņas
Imants Frederiks Ozols: Politiķiem pārāk viegli manipulēt ar slikti atalgoto sabiedrības vairākumu
48 minūtes
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Jaunais budžets: Ministri pateicas kā “Oskarā”, pašvaldības skābā noskaņojumā, bet Kariņš priecīgs
07:08
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Ventspilī paplašinās polikarbonāta profilu ražošanu, radot jaunas darba vietas ventspilniekiem
07:07
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Gribi veselīgu māju – būvē no kaņepēm! Kāpēc par kaņepju spaļu vieglbetonu zinām tik maz?
06:56
LA
LA.LV
Ziņas
“Veloinfrastruktūra pilsētā ir apzināts spiediens.” Silenieks par velojoslu risinājumiem un izmešu samazinājumu 4
30 minūtes
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Es apzinos, ka ir dīvaini runāt par pieaugšanu 43 gadu vecumā.” Saruna ar Vladislavu Navstavševu
13 minūtes
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Ventspilī paplašinās polikarbonāta profilu ražošanu, radot jaunas darba vietas ventspilniekiem
1 minūte
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Gribi veselīgu māju – būvē no kaņepēm! Kāpēc par kaņepju spaļu vieglbetonu zinām tik maz?
9 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Valsts nemāk pieņemt dāvanas!” “Apturi Covid” aplikācijas izstrādātāji vīlušies par sava darba likteni 30
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kur pazuda 30 miljoni no bankrotējušās “PNB bankas” – izlocīšanās no atbildības vai arī nē? 12
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Konkurences padome izmeklē arī iespējamu ceļu būvnieku karteli. Piecās kompānijās veiktas kratīšanas 4
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatība Latvijā: kur visvairāk sasirgušo? 10
14 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
Šogad medus raža bijusi laba, bet kā zināt, vai tas ir labs?
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rudenī ceļa tuvumā biežāk uzturas meža dzīvnieki. Kas jāievēro autovadītājiem? 25
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 77
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kādu vietu Eiropas klubu kausa izcīņā šahā ieguvusi Reizniece-Ozola ar komandu
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šveicieši referendumā atbalstījuši viendzimuma laulību legalizāciju 54
15 stundas
LR
Linda Rumka
Ziņas
“Iebarikādējāmies bunkurā un pārziemojām.” Pie skatītājiem nonākusi vēsturiskā daudzsēriju filma par Emīliju Benjamiņu
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kovids nezina, ka viņam ir jāapstājas pie diviem metriem.” Eksperts par divu metru distanci no zinātniskā viedokļa 66
20 stundas
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
“Praktisks, simpātisks un teju par velti!” Roberto Meloni par patriotismu, ēdienu un itāļu automobiļiem 15
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 28
21 stundas
GN
Gints Narogs
Stāsti
“Citiem smejot saku, ka man nav 91, bet 16.” Vecākais Vienības brauciena dalībnieks Edgars izvirzījis ambiciozu mēŗki 8
22 stundas
GP
Guntars Pļavinskis
Stāsti
Pētniekiem izdevies atminēt Himalaju Skeletu ezera noslēpumu. Kas bija šie cilvēki, kuru mirstīgās atliekas atrodas ezerā?
1 diena
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA: Kur un no kā jūs gūstat prieku un optimismu? 7
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man gribējās piecelties un teikt – ej tak tu!”: Igors Linga atklāj, kurš pašmāju mūziķis ir bijis visneciešamākais 10
1 diena
DT
Dace Terzena
Ziņas
Dace Terzena: Nekad nebūtu varējusi iedomāties, ka mūs tik ļoti varēs sašķelt jautājums par potēšanos pret nāvējošo vīrusu 60
1 diena
AT
Arnis Terzens
Stāsti
“Laika gaitā šī Angelas fobija tikai pieņēmusies spēkā.” No kā paniski bail Angelai Merkelei? 19
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Gaidāms labvēlīgs laiks svarīgu lēmumu pieņemšanai! Horoskopi no 27. septembra līdz 3.oktobrim 1
22 stundas