Sāp, klausoties prasībās pēc kompensācijām 0
Izlasīju “Latvijas Avīzē” rakstu par nepilsoņu kūdītājiem un viņu draugiem un esmu sašutusi līdz sirds dziļumiem. Tiek atļauts dibināt dažnedažādas pret pamattautu vērstas kustības un kopienas ar vienu vienīgu mērķi – pārvērst Latviju par piedēkli kaimiņiem, un mums tas ik dienu, ik stundu ir jāpacieš.
Ir neizsakāmi sāpīgi klausīties pretlatviski noskaņoto darboņu prasības kompensēt “materiālos zaudējumus”, ko nepilsoņi un to pēcteči esot cietuši 22 gadu laikā. Par materiāliem zaudējumiem un to kompensāciju vēl varētu runāt mēs – Sibīrijas bērni, kam atņēma visu – iedzīvi, mājas, dzimteni un pašu dārgāko – tēvus un brāļus, kurus nošāva nāves nometnēs, kā arī pašus nomocīja Sibīrijas taigā, no kuras tikai retais atgriezās dzimtenē. Kad atgriezāmies, mūsu māju un dzīvokļu durvis mums bija slēgtas, jo tajos jau bija iemitinājušies tie, kas okupācijas laikā Latvijā bija labprātīgi ieradušies. Arī Latvijā palikušie tika nemitīgi diskriminēti, jo tiem bija jālaužas krievu valodā. Vai nebūtu laiks mūsu valdībai pievērst lielāku uzmanību visiem šiem pretvalstiski noskaņotajiem darboņiem un viņu netīrajām darbībām? Domāju, ka mūsu tauta ir pietiekami cietusi un esam tiesīgi būt laimīgi savā Tēvzemē!
