– Vai tāpēc Imants pievērsās arābu valodas un islāma studijām? 33
Imants: – Islāma kultūrā ģimene ir galvenais, primārais sabiedrību veidojošais modelis. Islāma valstīs nav problēmas ar demogrāfiju.
– Daudz pieminētā Stambulas konvencija tapa arī tādēļ, lai pasargātu no vardarbības sievietes islāma sabiedrībā. Tāpēc nevar teikt, ka tur ģimenēs viss ir kārtībā.
– Es kļūstu ļoti šaubīgs šajā sakarā. Tad jau iznāk tā, ka vardarbības elements, ja tāds pastāv islāma sabiedrībā, ir demogrāfiju ārkārtīgi stimulējošs.
Dzīves gaitā, lasot grāmatas, iepazīstos ar dažādām reliģijām. Pašos pamatos mēs jau visi esam dzimuši un auguši tradicionāli kristīgās ģimenēs. Bet, runājot par sevi, es uzskatu, ka piederu visām pasaules reliģijām. Jebkuru no pasaules reliģijām uztveru kā savu reliģiju, es nevienu neizdalu un nevienu neatgrūžu tā iemesla dēļ, ka mana pasaules izjūta pieņem to, ka šī ir Dieva radīta pasaule, ka Dievs ir kā augstākais kritērijs un garants tam, ka pasaule ir radīta ar gudru un taisnīgu mērķi. Šos principus, kurus es nupat nosaucu, deklarē visas reliģijas. Pasaule ir radīta ar mērķi, nevis pati no sevis radusies, un šis mērķis ir tāds, lai šī pasaule būtu gudra un taisnīga.
Viktors: – Man kaut kā vairāk velk dabas virzienā.
Imants: – Pastāsti, Vik, par cilvēkam neredzamo dabu.
Viktors: – Cilvēka spējas ir ierobežotas. Bez palīgierīcēm nevar uztvert ne ultravioleto, ne infrasarkano spektru. Un arī akustisko pasauli tikai šaurā diapazonā var uztvert ar saviem skaņu reģistriem. Tāpēc cilvēkam neredzamā pasaule ir ārkārtīgi plaša, un ir tendence to visu, ko cilvēks nevar izskaidrot, apzīmēt ar vārdu “mistika” un tamlīdzīgi. Bet nav jau nekādas mistikas, ir viena bezgalīga un vienota daba. Bez gala un sākuma, tātad arī bez beigām. Tā ir vienīgā neapšaubāmā patiesība – Daba.
Imants: – Tam visam jāpieliek klāt, ka nav nedz jautājumu, nedz atbilžu.
Viktors: – Uz lielu daļu jautājumu var atbildēt tik, cik cilvēks ir spējīgs.
– Neatbildētie jautājumi bieži rada dažādas interpretācijas. Piemēram, daudziem Latvijā par Imantu radies priekšstats, ka viņš ir kļuvis par musulmani. Interesanti, vai viņš lūdzas mājā vai iet uz kādu mošeju?
Agra: – Imants katru dienu joprojām no sešiem līdz kādiem pulksten desmitiem mācās arābu valodu. (Agra rāda tāfeli pie sienas, kur uzrakstīti piemēri no arābu valodas gramatikas).
Imants: – Tas, ka es studēju šo reliģiju, nenozīmē, ka esmu kļuvis par muslimu. Piebildīšu, ka es nelietoju vārdu “musulmanis”, kas latviešu valodā ir pārņemts no krievu valodas. Pasaulē islāmticīgos apzīmē ar vārdu “muslims”, un ieteicams arī latviešu valodā lietot šo formu, kas gandrīz neatšķiras no tā, kā to izrunā arābiski. Nu jau ir ceturtais gads, kopš uzsāku arābu valodas studijas. Korāns ir pietiekami specifisks, jo tas ir reliģisks teksts un prasa īpašu pieeju. Pirmkārt, tas prasa diezgan pamatīgas islāma zināšanas. Tulkot no arābu valodas un runāt arābiski ir divas dažādas lietas, jo tulkojot es neesmu ierobežots laikā un varu iet bezgalīgi dziļi. Bet runājot man uzreiz ir jāpasaka, ko es par to visu domāju.
– Ko tad jūs domājat par Eiropas migrācijas politiku?
– Katrai tautai ir jādzīvo savā zemē. Tas ir vēl viens zaudējums, kas mums ir jāpiedzīvo Eiropas Savienības sakarā. Sākotnēji migrantu jautājums bija viens no Atmodas galvenajiem jautājumiem. Izrādās, mēs neesam nekur tālu tikuši, tikai virziens ir pamainījies no austrumiem uz rietumiem. Cik garš, tik plats!
Eiropas migrācijas problēma nav saistāma ar Latviju, un ir tikai apsveicama Višegradas valstu iniciatīva pateikt “nē” Eiropas Savienības migrācijas politikai.
– Kuri ir jūsu garīgie domubiedri?
Imants rāda fotogrāfiju, kur viņš ir kopā ar dalailamu.
