Andreja Legzdiņa jaunākais projekts – meža būda Piebalgā, kurā viņš jūtas kā mājās.
Andreja Legzdiņa jaunākais projekts – meža būda Piebalgā, kurā viņš jūtas kā mājās.
Foto no Andreja Legzdiņa krājuma, Hansa Hammaršelda, Gata Rozenfelda, Roberta Legzdiņa un Annikas Tornas-Legzdiņas foto

Uz meža būdu. Kārļa Skalbes mazdēls, dizainers Andrejs Legzdiņš par dzīvi Zviedrijā un atgriešanos Latvijā 1

Ar komunismu dzejnieka Kārļa Skalbes mazdēlam Andrejam Legzdiņam, kura ģimene patvērumu no padomju režīma atrada Zviedrijā, tomēr nācās iepazīties tuvāk. Ķīnas kultūras revolūcijas sērga sešdesmito gadu beigās pārņēmusi arī zviedrus. Par vienu no marksisma un ļeņinisma ideju balstiem kļuva Stokholmas Mākslas amatniecības skola “Konstfack”, kurā Legzdiņš strādāja par pasniedzēju. Rēķins tur bijis vienkāršs – ja neej kopā ar komunistiem, esi – fašists. Andrejs izvēlējās profesionālu ceļu un absolūtā dizaina meklējumus. Ja šodien vectēvs viņam pajautātu kā tolaik bērnībā, kad abi klīda pa Piebalgas mežiem un pārsprieda dzīvi, – kāds ir tavs lozungs, atbildētu – “Do more with less” jeb izdarīt vairāk ar mazāk līdzekļiem. Un daba tam ir vislabākais skolotājs, jo tur rodami visi mūsu avoti, atzīst arhitekts. Viņa jaunākais projekts “meža būda” Vecpiebalgā ir kā atgriešanās pie dabas un bērnības māju sajūtas.

Kokteilis
“Vecāki ir slimi, bet tāpēc nav jācieš bērniem!” Ieva Brante komentē Kalendy un Dukura publiskos izteikumus 72
“Priekšā grūti laiki, jo aug ne tikai degvielas cenas, bet atkal augšā ir euribor,” latvieši novērojuši; eksperti izstāsta patiesību
Veselam
Kas notiek ar jūsu organismu, ja pārstājat nodarboties ar seksu?
Lasīt citas ziņas

Šis gads Andrejam Legzdiņam sācies bagāti – ar 80 gadu jubilejas svinībām un grāmatas “Mani darbi un nedarbi” zviedru versijas prezentāciju.

Ar komunistiem nervi čupā

“Konstfack” skola Stokholmā bija viskarstākais komunistu perēklis. Kas vēlējās būt radikāli, jo marksisms un ļeņinisms tad skaitījās “cool” (moderni. – Red.), skrēja apkārt ar Mao sarkanajām grāmatiņām. Daudzi arhitekti un dizaineri kļuva par komunistiem, kad runājāmies, viņi teica – ak tu neesi par komunismu, tad esi fašists! Skolā tika nojaukta pastāvošā kārtība, notika lieli mītiņi un ar arhitektūru te vairs neko daudz nenodarbojās, manā uztverē tā attīstījās pārāk nenoteikta un pavirša. Uz visu, ko es prasīju, vadība aizgrieza galvas un teica – nē. Man bija līgums uz pieciem gadiem, taču ilgāk to neturpināju, jo tad mani nervi saietu čupā. Līdzīgi, kā to dara “Islāma valsts” šodien, arī Zviedrijā komunisms daudz ko nojauca un iznīcināja. Šolaik zviedru arhitekti, kas piedalījās lielajos mītiņos, der par taksometra šoferiem, revolūcija viņiem neko neiemācīja. Riteni bija jāsāk būvēt no jauna.

CITI ŠOBRĪD LASA

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.