Melānija Vanaga. Stiprāka par ārprātu. Saruna ar režisoru Viesturu Kairišu 0
Tieši šodien, 1. novembrī kinoteātrī “Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvos studijā “Mistrus Media” uzņemtā Viestura Kairiša spēlfilma “Melānijas hronika”, kuras pamatā ir izsūtījumu Sibīrijā izdzīvojušas latviešu sievietes, rakstnieces Melānijas Vanagas dzīvesstāsts. Tas ir patiess vēstījums par deportētajām latviešu sievietēm, kurām bija jāizcieš un jāizdzīvo Sibīrijā, un kurām izdevās atgriezties Latvijā.
– Viestur, kā jūsu rokās nonāca Melānijas Vanagas dzīvesstāsts “Veļupes krastā”, kas ir pamatā filmai “Melānijas hronika”?
Viesturs Kairišs: – Mākslinieks Ilmārs Blumbergs reiz, daloties atmiņās, pastāstīja arī par Melāniju Vanagu un viņas grāmatu. Kad sāku interesēties par Sibīrijas tēmu, no daudziem dzirdēju, ka nozīmīgākais darbs šajā jomā ir “Veļupes krastā”. Taču pirmoreiz lasot, kaut kā iestrēgu… un līdz galam netiku. Kad atsāku pēc kāda laika, arvien vairāk iedziļinājos, līdz vienā mirklī pēkšņi sapratu: te ir filma! Taču vienlaikus aptvēru, ka uz ko tādu neviens neparakstīsies, jo mūsu valstī jau nav naudas, tas nav pat apspriežams… un nekāds komercpatriotisms te arī nesanāks.
– Vai filmējot bija kāda aina, kura jums pašam lika kaklā iestrēgt kamolam?
– Filmas izskaņā ir aina, kur Melānijai vaicā – nu, kā tur… Sibīrijā? Varētu atklāt šausmas, ārprātu, necilvēcību… Bet viņa mierīgi atbild: visu laiku snieg. Taču šajā ārējā mierā, pāris ekrāna sekundēs ar šo frāzi un acu skatienu viņa izstāsta visu, ko tikko pieredzējām skatoties filmu divu stundu garumā. Es to uztveru kā Melānijas triumfu pār nežēlīgo ārprātu, kā lielu, cilvēcisku uzvaru.
Pilno interviju lasiet 1. novembra “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.
