Sendienu izjūtās Veselavas muižā . Spoku stāsti, zaļumballes un neparasta daba 1
Iepazīstot dzimto zemi, vērts aizbraukt uz Priekuļu novada Veselavas pagastu apskatīt unikālo Veselavas muižas kompleksu, kas, gādīgu saimnieku aprūpēts, tiek atjaunots, izstaigāt parku un izbaudīt nesteidzīgu gājienu pa dabas taku, kas vijas gar gleznaino Rauni, kur vietām redzami senu morēnu iežu atsegumi.
Ar Veselavas muižu saistīti gan spoku stāsti, gan nostāsti par baronu un skaisto Kausuļu māju meitu Rasu, kas līdzīgi Turaidas Rozei nepakļāvusies muižkunga iegribām. Lai to visu dzirdētu un izjustu, ir jādodas uz Veselavu – kaut vai kādu jūlija piektdienu, sestdienu, kad muižas parkā notiek zaļumballes, vai 19. jūlijā uz Puķu draugu saietu.
Veselavas muižu 1602. gadā no vairāku Raunas pilsmuižai piederošu māju zemēm izveidoja stārasts Pēteris Veselavskis. No viņa uzvārda, laika gaitā pazaudējot burtu “k”, savu nosaukumu ieguvusi ne tikai muiža, bet arī viss pagasts. 18. gs. muižu iegādājās slepenpadomnieks barons Baltazars fon Kampenhauzens. Pēdējais Veselavas muižas īpašnieks bija viņa dzimtas pēctecis Aurēlijs fon Kampenhauzens, kura īpašumā muiža atradās no 1910. gada. Līdz 20. gadu agrārreformai, kuras laikā no Veselavas muižas zemēm izveidoja 93 jaunsaimniecības, 14 sīksaimniecības un 24 rentes saimniecības.
Mūsdienās Veselavas muižas ēka pieder pašvaldībai un tajā atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka un pasts.
