Senie kartāgieši tomēr upurēja bērnus dieviem 0
Strīdi par to, vai senās Ziemeļāfrikas Vidusjūras ostas pilsētas Kartāgas iedzīvotājiem tiešām bijis paradums upurēt savus jaundzimušos dieviem, vēsturnieku aprindās ilgst gadu desmitiem. Jaunākie pētījumi un dažādu materiālu analīze liecina, ka upurēšana patiešām notikusi, žurnālā “Antiquity” apgalvo starptautiska akadēmisku zinātnieku grupa.
Liecības par to, ka kartāgieši upurējuši zīdaiņus, atrodamas seno grieķu un romiešu tekstos un tos apstiprina arī arheoloģiskajos izrakumus uzietie tā sauktie tofeti – feniķiešu civilizācijai raksturīgās upurēšanas vietas, kuru tuvumā māla krūkās apbedīja zīdaiņu mirstīgās atliekas. Upurēts ugunī tika ģimenes dievam Moloham un arī dievei Astartei. Tomēr 20. gadsimta 70. gados parādījās teorija, ka runa ir vienkārši par zīdaiņu kapsētām, bet stāstus par bērnu upurēšanu izdomājuši grieķi un romieši, kas gadsimtiem ilgi karoja pret kartāgiešiem un konkurēja ar tiem par ietekmi Vidusjūrā, līdz 146. gadā p.m.ē. Kartāgu ieņēma un sagrāva. Baumas par bērnu upurēšanu, bija, kā saka, pret Kartāgu vērstās ideoloģiskās kampaņas un aizspriedumu daļa.
“Tas, ko mēs tagad varam pateikt, ir, ka arheoloģiskie, rakstītie un dokumentārie pierādījumi par bērnu upurēšanu ir pārliecinoši. Tā vietā, lai tos noliegtu un nobīdītu malā, mums jāmēģina saprast, kāpēc tā notika,” medijos uzsver doktore Džozefīne Kvinna no Oksfordas universitātes. Kartāga kā feniķiešu (tauta kas apdzīvoja mūsdienu Libānas teritoriju) kolonija tika dibināta ap 800. gadu p.m.ē., bet dažu dienu vecu abu dzimumu zīdaiņu upurēšana, kā liecina izrakumi, tika praktizēta arī citās šīs tautas kolonijās Sicīlijā, Sardīnijā, Maltā. Vecāki virs kremēto upuru apbedījuma vietām uzstādīja akmens plāksnes, kuru teksti beidzās ar cerīgu frāzi, ka dievs vai dievi “ir dzirdējuši manu balsi un mani svētījuši”.
Doktore Kvinna aizrāda, ka apgalvojums, ka tās ir bērnu kapsētas, neiztur kritiku, jo kādu gan dievu labvēlību varētu sagaidīt, ziedojot tiem nedzīvi dzimušus, vai agri mirušus zīdaiņus. Turklāt rodas jautājums, kāpēc tad šajās “zīdaiņu kapsētās” ir arī dzīvnieku upuru paliekas. Zinātniece tomēr atzina, ka mūsdienās grūti izprast bērni upura motivāciju un vai vecāki to darīja labprātīgi.
Jāsaprot, ka pirms 2500 gadiem skats varēja būt arī citāds, jo augstās bērnu mirstības dēļ pastāvēja liela iespēja, ka jaundzimušais nemaz nesagaidīs savu pirmo dzimšanas dienu. Arī seno romiešu un grieķu autori, par kartāgiešu paradumiem rakstot, upurēšanu pieminējuši drīzāk kā dīvainu, nevis šausminošu paražu
