Serhijs Žadans, “Mezopotāmija” 0
No ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova un atdzejojis Māris Salējs, mākslinieks Tomass Folks. “Jāņa Rozes apgāds”, 288 lpp.
NASA satelīti uz Zemes fiksējuši netipiskus procesus, kas notiek tieši naktīs
Patiesība nākusi klajā: Marks Rite paver priekškaru vienam no Eiropas noslēpumiem par karu Ukrainā
Situācija kļūst nopietna: ASV ir nobažījušās, ka Krievijas kampaņa pret Baltijas valstīm varētu pāraugt kaut kā lielākā
Vienīgais, kam tik tiešām ir nozīme, ir mūsu iemīlēšanās, mīlestība, kuru mēs sevī glabājam, kuru nēsājam līdzi, ar kuru dzīvojam. Tu taču nekad nezini, cik tās tev atvēlēts, cik tās tevī ir, cik tās tevi gaida. To atrast ir prieks, zaudēt – sarūgtinājums un nelaime. Mēs visi dzīvojam šajā brīnišķīgajā pilsētā, mēs visi esam tajā palikuši, mēs visi agri vai vēlu tajā atgriežamies. Un dzīvojam, nesdami sevī šo mīlestību gluži kā vainu, gluži kā atmiņu, kurā pietiek vietas visai mūsu pieredzei, visām mūsu zināšanām. Un tās klātbūtnē mūsu elpā, uz mūsu aukslējām, ir gandrīz vislielākā intriga mūsu dzīvē.
