Serhijs Žadans, “Mezopotāmija” 0
No ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova un atdzejojis Māris Salējs, mākslinieks Tomass Folks. “Jāņa Rozes apgāds”, 288 lpp.
Situācija kļūst arvien nopietnāka – strauji pieaug izsaukumu skaits uz 112; tūkstošiem iedzīvotāju palikuši bez elektrības
47
Atceries 90. gadus? Šīs lietas toreiz kaitināja, bet tagad šķiet neticamas
5 populāri ēdieni, no kuriem mediķi iesaka uzmanīties: tie var palielināt trombu risku
Vienīgais, kam tik tiešām ir nozīme, ir mūsu iemīlēšanās, mīlestība, kuru mēs sevī glabājam, kuru nēsājam līdzi, ar kuru dzīvojam. Tu taču nekad nezini, cik tās tev atvēlēts, cik tās tevī ir, cik tās tevi gaida. To atrast ir prieks, zaudēt – sarūgtinājums un nelaime. Mēs visi dzīvojam šajā brīnišķīgajā pilsētā, mēs visi esam tajā palikuši, mēs visi agri vai vēlu tajā atgriežamies. Un dzīvojam, nesdami sevī šo mīlestību gluži kā vainu, gluži kā atmiņu, kurā pietiek vietas visai mūsu pieredzei, visām mūsu zināšanām. Un tās klātbūtnē mūsu elpā, uz mūsu aukslējām, ir gandrīz vislielākā intriga mūsu dzīvē.
