Namīpašumu nacionalizācija “kapitāliskajiem parazītiem” 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem padomju okupētās Latvijas Augstākās padomes prezidijs pieņēma dekrētu par lielo namu nacionalizāciju.
Atsavināšana attiecās uz namīpašumiem, kuru pašu un pie tiem esošo būvju kopplatība Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī pārsniedza 220 kvadrātmetrus, pārējās pilsētās un rūpniecības punktos 170 kvadrātmetrus.
“Bez tam nacionalizēti visi nami, kuru īpašnieki aizbēguši uz ārzemēm, nami, kam ir sabiedriska vai mākslinieciska vērtība, un nami, ko ieņem valsts iestādes,” skaidroja padomju prese, piebilstot, ka namīpašnieki ir “viena no visparazītiskākām kapitālistu šķiras daļām”.
Namus to īpašnieki cēluši “iedzīvošanās nolūkos”, tāpēc ar dekrētu “darba ļaužu ekspluatātoriem atņemts ļoti ienesīgs ienākuma avots”. To sauca par “iešanu pa sociālistiskās celtniecības ceļu” – zeme, lielās fabrikas, bankas, satiksmes un lielie tirdzniecības uzņēmumi īpašniekiem bija atņemti vēl pirms lielajiem namiem un vairs “nekalpoja strādnieku izsūkšanai privātkapitālistu peļņas interesēs”.
Rīgā vien no aptuveni 19 tūkstošiem namu nacionalizācija sākotnēji skāra ap 12 tūkstošus ēku. Turklāt ne vienā vien gadījumā atņēma arī īpašumus, kas bija mazāki par dekrētā minētajiem. Kad tamdēļ sākās sūdzības, bijušajiem īpašniekiem ieteica vērsties Komunālās saimniecības tautas komisariātā.
Protams, bez rezultātiem. Turīgākā iedzīvotāju daļa tika padzīta no savām mājām un dzīvokļiem, lai dotu vietu okupācijas režīma darboņiem. 1940. gada 6. novembrī “Cīņa” apgalvoja, ka baumas par “it kā gaidāmo” tālāko nacionalizāciju, kas skars arī mazos īpašumus, izplatot vien dažādi elementi “nolūkā kaitēt padomju varai”.
