Foto: Evija Trifanova/LETA

Apinis: Covid–19, Ebolas un Zika vīrusi kopā nav tik bīstami kā liekais svars 72

Covid–19 pierādījis, ka ārsti ir pārmaiņu vēstnieki. Gluži kā ārlietās, vēstnieku sniegtos signālus nesaprot vai nevēlas saprast ne valdība, ne tauta.

Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
FOTO, VIDEO. Mairis Briedis: “Pēc vēlēšanu rezultātiem redzēsim, vai es palikšu Latvijā. Es neesmu mazohists” 197
Iezīmējas potenciālais 14.Saeimas sastāvs: kāda varētu izskatīties mūsu jaunā valdība?
Lasīt citas ziņas

Jau trīsdesmit gadus galvenais signāls, ko ārsti stāsta valdībai un pacientiem, ir profilakse. Piemēram –ntiem, kas nodarbojas ar sportu, kas ir kustīgi, kam nav liekā svara, kam nav otrā tipa cukura diabēta, kas ārstējuši savu hiperholesterinēmiju un savu hipertoniju, tiem vīrusa slimības nav bīstamas.

Atnāca Covid–19, ne valdība, ne tauta neizdarīja secinājumu – „nu gan sportosim un valsts līmenī nodarbosimies ar slimību profilaksi”.
CITI ŠOBRĪD LASA

Tieši otrādi – valsts ierobežoja iespējas sportot un iespējas saņemt ārsta konsultācijas un hronisko slimību ārstēšanu. Rezultātā Latvijā pieauga mirstība ar vēzi un sirds asinsvadu slimībām.

Salīdzināšanai: 2019. gada jūnijā Latvijā mira 2088 cilvēki, 2020. gada jūnijā– 2378, 2019. gada jūlijā – 2214, 2020. gada jūlijā 2215, 2019. gada augustā – 2031, 2020. augustā – 2186.

Vienkāršoti – 2020. gada vasaras mēnešos Latvijā nomira par 346 cilvēkiem vairāk nekā 2019. gadā. No šiem 346 papildus mirušajiem 10 nomira ar Covid–19. Šie skaitļi nozīmē divas drausmīgas valdības kļūdas: kampaņu „sēdi mājās” un ierobežojumus vērsties medicīnas iestādēs.

Tika novēloti sirds un plaušu slimību ārstēšanas laiki, vēlīni diagnosticēti vēži.

Pie kam valdība izmeta milzīgi daudz nodokļu maksātāju naudas lai propogandētu savu „sēdi mājās” ar tiešas un netiešas reklāmas palīdzību. Varam diskutēt, vai šīs 346 nāves nav šīs rīcības rezultāts.

Vēl viens skaitlis, kurā vēlos, lai Jūs ieskatītos, ir paredzamais cilvēka muža garums (2019. gada, bet dažām valstīm 2018. gada dati):
• Honkongā sievietēm 87.6, vīriešiem 81.8 gadi,
• Japānā sievietēm 87.5, vīriešiem 81,1 gadi,
• Islandē sievietēm 84.4, vīriešiem 81.3 gadi,
• Zviedrijā sievietēm 84.4, vīriešiem 80,9gadi,
• Norvēģijā sievietēm 83.3, vīriešiem 80,3gadi,
• Somijā sievietēm 84,6, vīriešiem 78,9gadi,
• Igaunijā sievietēm 82,4, vīriešiem 73,9 gadi,
• Lietuvā sievietēm 82,1, vīriešiem 70,1gadi
• Latvijā sievietēm 79,9, vīriešiem 70,1 gadi,
• Centrālāfrikas republikā sievietēm 55,0, vīriešiem 50,6 gadi.

Mans mērķis bija lūgt ieskatīties atšķirībās paredzamajā mūža ilgumā starp Latviju un Ziemeļvalstīm. Vienkāršoti – Latvijas sievietei paredzamais mūža garums ir par 5 gadiem, bet Latvijas vīrietim – par 10 gadiem īsāks nekā Ziemeļvalstu ļaudīm.

Tas nav tādēļ, ka medicīna Skandināvijā ir 10 reizes labāka, ka gaiss tīrāks, ka ūdens dzidrāks vai slimības lēnāk izplatās.

Šo dzīves ilguma atšķirību visvairāk nosaka sportiskās aktivitātes (Skandināvijas valstīs vismaz 5 reizes nedēļā sporto >50% iedzīvotāju, Latvijā – 17%, skolasbērnus ieskaitot), liekais svars un attieksme pret savu veselību, īpaši savlaicīgu vēža un hiperholesterinēmijas diagnostiku un ārstēšanu.

Liekais svars un mazkustība ir galvenais cēlonis, kāpēc Latvijas iedzīvotāji dzīvo īsāku mūžu

Aptaukošanās ir epidēmija visā pasaulē. Tā ir veselības problēma un tā ir lielākais drauds pasaules mērogā 21. gadsimtā, ievērojami nopietnāks par Covid–19, Ebolas un Zika vīrusiem kopā ņemtiem.

Tas ir tāpēc, ka ļoti daudzām neinfekcijas slimībām riska faktori ir saistīti ar aptaukošanos un lieko svaru. Jo vairāk cilvēkiem kadā valstī ir liekais svars un aptaukošanās, jo vairāk viņi slimo, jo lielāku slogurada veselības sistēmām, un rezultātā palielinās saslimstība un mirstība.

Aptaukošanos var definēt kā pārmērīgu tauku uzkrāšanos organismā, un tas notiek, kad patērētās kalorijas pārsniedz iztērēto enerģijas daudzumu. Aptaukošanos nosaka gan sociālie, uzvedības, kultūras, psiholoģiskie, vides, gan metaboliskie un ģenētiskie faktori.

Visnozīmīgākais aptaukošanās cēlonis ir pārtikušais dzīvesveids, zaudēta fiziskā aktivitāte (pateicoties transporta tehnoloģiju attīstībai un elektroierīču izmantošanai bez piepūles), mazkustīgam dzīvesveidam, biroja darbiem, laika pavadīšanai, skatoties televīziju, lietojot datorus un sērfojot internetā, kā arī pārmēra daudzuma neveselīga uztura, t.sk., dzīvnieku tauku un cukura patēriņam.

Arvien vairāk ārstu pasaulē uzskata aptaukošanos par slimību, bet galvenā aptaukošanās problēma ir tā, ka aptaukošanās ir riska faktors cukura diabētam, sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, dažādiem vēža veidiem, vielmaiņas problēmām, hiperholesterinēmijai, insulīna rezistencei, obstruktīvai miega apnojei, osteoartrītam un citām slimībām.

Aptaukošanās rada daudzu citu slimību ārstēšanas izmaksas: 70% no diabēta izmaksām, 23% no sirds asinsvadu slimību izmaksām un 9% no vēža ārstēšanas izmaksām. Aptaukošanās saistīta arī ar garīgām slimībām, psiholoģiskām problēmām, sliktu pašvērtējumu, priekšlaicīgu pensionēšanos, agrīnu demenci, paaugstinātu saslimstību un mirstību. Aptaukošanās ir novēršams nāves cēlonis, un to var novērst ar svara kontroli.

Aptaukošanās, liekais svars, cukura diabēts, hipertonija un sirds mazspēja ir galvenie iemesli mirstībai no Covid–19

Viens no interesantākajiem pētījumiem, ko esmu lasījis par dažādu slimību saistību ar Covid–19, veikts Glāzgovas universitātē. Tika izpētīti Apvienotās karalistes biobankas dati, proti 428,199 pieaugušie vecumā no 37–73 gadiem, un secināts, ka, cilvēkam ar trim vai vairākām kardiometaboliskām slimībām (piemēram, aptaukošanos, diabētu, augstu asinsspiedienu, kardiālu mazspēju, hiperholesterinēmiju u.c.), uzrādījās 77% lielāks pozitīvu Covid–19 testa rezultātu īpatsvars.

Tātad – cilvēkiem ar aptaukošanos un vairākām slimībām vienlaikus ir ievērojami lielākas iespējas vienkārši inficēties ar Covid–19.

Mēģināšu izskaidrot – ne visi cilvēki inficējas ar SARS-CoV-2 pat, ja ilgstoši atrodas tuvāk par 2 metriem telpās, bet citiem pietiek ar mazāku kontaktu lai inficētos.

Būtiskākie faktori, kas ietekmēt inficēšanos ar SARS-CoV-2, kā arī nopietniietekmē slimības norises gaitu (slimība noritēs asimptomātiski vai arī kā smaga pneimonija) ir:
• vīrusa slodze. Būtiski ir, cik daudz infekciozā aģenta nokļūst organismā inficēšanās brīdī. Telpās šī vīrusa slodze vienmēr ir daudzkārt augstāka nekā ārā;

• konkrētā cilvēka šūnu uzņēmība pret vīrusu, un to nosaka ganAKE2 receptoru ekspresija, gan serīna transmembrānu proteāzes, gan citi faktori, kas nodrošina vīrusa iekļūšanu mērķa šūnāsvai tieši pretēji– nelaiž tos iekšā;

• šūnas un iekšķīgās sekrēcijas sistēmas imūnās atbildes reakcija. Visvairāk šajā gadījumā mēs runājam par imūnglobulīniem A elpceļu sekrētos;

• blakusslimības, kas samazina imunitāti.

Vienkāršoti – cilvēks inficējas ar SARS-CoV-2 vīrusu un saslimst ar Covid–19 tad, kad nav gatavs aizsargāties pret to.

Kustības un sporta aktivitātes ir galvenais nacionālais ierocis cīņā ar Covid–19

Viss šajā pasaulē ir salīdzināms. No salīdzināšanas rodas negatīva publicitāte, no salīdzināšanas ceļas kari. Un tomēr – salīdzināšana ir nepieciešama.

Mēs zinām, ka vislabākā iespēja neinficēties ar Covid–19 ir distancēšanās (2 metri) un iespējama izvairīšanās no ilgstošas komunikācijas ar cilvēkiem iekštelpās. Masku lietošana (īpaši drēbes produkti) vīrusus aiztur minimāli, jo vīrusa izmēri (koronavīruss – 20 nanometri) ir miljons reižu mazāki par drēbes maskas caurumiņiem (vislabākās maskas filtrējošā slāņa caurumiņi mērāmi milimetra desmitdaļās vai simtdaļās).

Tādu pētījumu nav, bet itin viegli var pieņemt, ka distancēšanās ir 1000 reižu nozīmīgāka izvairīšanās no inficēšanās ar Covid–19 nekā maskas lietošana.

Diemžēl, cilvēkiem uzliek masku un viņiem rodas drošības sajūta, un viņi pārstāj distancēties. Piemēru? Lūdzu.

Lietuvā maskas bija obligāti nēsājamas jau kopš vasaras, bet apmeklēt Žalgira basketbola spēles tūkstošiem līdzjutēju tribīnēs bija atļauts. Rezultātā Lietuvā inficētība, saslimstība un mirstība ir ievērojami lielāka nekā Latvijā.

Un te vēl kāds fenomens – gan Latvijā, gan Lietuvā valdības kā sportu saprot tikai profesionālo sportu un tam līdzi jušanu, bet pilnībā ignorē bērnu un jaunatnes, kā arī tautas un veterānu sportu kā sabiedrības veselības stūrakmeni.

Latvijas valdībā labākajā gadījumā ir tikai viens ministrs (termins lietots bez dzimtes), kas kaut īsu laiku savā mūžā ir nodarbojies ar sportu tādā apjomā, kā pasaulē sportu saprot – katru dienu (sports nozīmē vairākus treniņus dienā, bet tautas sports – vismaz 5 treniņus vai sacensības nedēļā). Lietuvā basketbola spēlēšana un skatīšanās ir nacionāla tradīcija, bet arī Lietuvas valdība saprata to tikai kā skatīšanos.

Otrs salīdzinājums ir prece lielveikalā vai sporta bumba treniņā. Kaut arī iespēja vīrusu uztvert no cietām virsmām ir krietni mazāka nekā ieelpojot vai caur acs gļotādu, šāda iespēja pastāv. Nekad ne uz vienas bumbas, tīkla vai hokeja ripas (arī peldbaseinā) nav atrasts vīruss pietiekamā daudzumā lai jebko inficētu.

Toties pētījumi dažādu pasaules valstu lielveikalos nav tik optimistiski, un itin labs vīrusa pārneses materiāls esot tirdzniecības groziņi vai ratiņu rokturi, bet esot arī preces, ko pircēji čakli apgramstot (šeit vajag vairāk laika, lai iepazītos ar ticamu informāciju citējamās publikācijās).

Tad kādēļ mūsu varneši tik ļoti cīnas pret sporta pasākumiem un cenšas ierobežot amatieru hokeja, basketbola, florbola vai volejbola treniņus un spēles?

Sportisti laukumā viens otram vīrusu pietiekamā vīrusa slodzē nenodod (esmu lasījis, ka varbūt tas esot iespējams cīņas sporta veidos). Sportistu lielākās iespējas nodot vīrusu ir ģērbtuvēs, kopējās dušās vai aukstumvannās.

Ir atsevišķas publikācijas par relatīvi smagu slimības gaitu atsevišķiem sportistiem sportiskās formas pīķa laikā (ir samazināta imunitāte), bet principā sportistiem, kas nu pamanījušies inficēties, slimība norit asimptomātiski.

Hokejists labā formā, nekādu slimības simptomu, gatavs spēlēt, bet viņu ievieto karantīnā.

Un tomēr es atgriezīšos pie paredzamā dzīves ilguma salīdzinājuma starp Ziemeļvalstīm un Latviju. Ierobežojumi šajās valstīs ievērojami mazāki nekā citur Eiropā (lai nenovirzītos no šodienas tēmas, neiztirzāšu Zviedrijas modeli), bet inficētība salīdzināmos skaitļos, salimstība un mirstība (reāli no Covid–19) mazāka.

Galvenais iemesls ir fiziskās aktivitātes. Latvijā bērniem ir divas sporta stundas, kuras neapmeklē līdz 40% skolnieku, nav sporta stundas ārā, ļoti mazs procents bērnu reāli apmeklē peldētapmācību (peldēt māk 8% bērnu).

Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas ir katram bērnam vismaz 1 stundu sporta nodarbību dienā. Skandināvi to izpilda ar uzviju (vairāk nekā puse bērnu bez skolas sporta nodarbībām vēl trenējas kādā sporta veidā). Līdz ar to skandināviem bērni praktiski neinficējas ar Covid–19, viņi nevar to atnest mājās un inficēt pieaugušos.

Latvijā Ministru kabinets spēj izdomāt tikai divas ļaužu grupas, kuru darbību (attīstību) ierobežot – skolas bērnus un sportotgribētājus.

Atkal salīdzinājums no Latvijas valdības radītajiem ierobežojumiem – bārā 10 cilvēki dzert drīkst, bet 10 vīri basketbolu spēlēt nedrīkst).

Šie desmit paredzamie dzīves gadi, pirmkārt, nozīmē Latvijas izglītības sistēmas attieksmi pret sportu. Ministru kabineta noteikumos teikts – trīs sporta stundas, Latvijā realitātē – nepilnas divas, pie kam nereti – viena aiz otras.

Covid–19 galvenai mācībai būtu jābūt – nodrošināt bērniem kustības un sportu, kā ari atbalstīt tautas sportu

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), tās jaunā prezidenta Žorža Tikmera vadībā uzņēmusies grūtu misiju – nodrošināt, ka 2030. gadā Latvijā sportos 50% iedzīvotāju (pieturēšos pie PVO rekomendācijas – 5 reizes nedēļā, vismaz 30 minūtes, neskaitot iesildīšanos un atsildīšanos).

Šobŗīd Latvijā nosacīti sporto 17% iedzīvotāju.

Šobrīd Olimpiskā komiteja un sporta entuziasti (tādi kā Aigars Nords, kurš ne tikai organizē Rīgas maratonu, bet arī veic skriešanas apmācības) ir vienīgie, kas patiesi domā un rīkojas tautas veselības labā. Savukārt Ministru kabinets dara visu, lai sporta un kustību aktivitātes samazinātu, un vēlētu savai tautai augstu saslimstību un mirstību.

LOK plāns 2030. gadā panākt puses iedzīvotāju sportotvēlmi, nozīmē katru gadu palielināt sportotāju skaitu par 4%, vienkāršoti, 2021. gadā mums papildus sportošanai jāpiesaista 80 tūkstošus cilvēku. Un tas – par spīti valdības un Saeimas politikai.

Kas mums jādara?

Pirmkārt, jāpanāk, ka vismaz 4 sporta stundas nedēļā ir jāveic katram skolniekam. Olimpiskai komitejai, kas organizē „Sporto visa klase” jātiek pie projekta „Sporto visas klases”.

Otrkārt, kaut daļēji jāatgriežas pie salīdzinošiem normatīviem, pretējā gadījumā jaunkareivju fiziskā sagatavotība 18 gadu vecumā ir tik zema, ka armijā tos iesaukt nav iespējams.

Treškārt, jānodrošina reāla peldētapmācība un apmācība drošībai uz ūdens (bērnam jāspēj noturēties uz ūdens pat tad, ja viņš ar visām drēbēm nejauši iekritis upē vai ezerā).

Ceturtkārt, jāatbalsta tautas sports. Labāku piemēru par orientēšanās „Magnētu” es nezinu, tagad ziemā katrs sestdien un svētdien var atrast iespēju veselīgam un interesantam skrējienam Pierīgas mežos.

Piektkārt, par aptaukošanos un tās saistību ar slimībām jārunā atklāti, un pret aptaukošanos kā pret slimību jāizturas nopietni – pacientam ir jāmaina uztura paradumi un katru dienu jāveic fiziskas aktivitātes.

Sākotnēji nekas labāks par velosipēdu un airēšanas trenažieri nav izdomāts, bet sportošana jāatsāk fizioterapeita uzraudzībā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Sestkārt, nav nekas svarīgāks veselības budžetam kā vecu ļaužu sports. Nevienas tabletes, nevieni laboratorijas skaitļi nav kontrindikācijas kustībai. Katrā sporta veidā vajadzētu rīkot arī veterānu sacensības.

Ja Covid–19 aiznesīs dzīvības, tad tikai tādēļ, ka par maz distancējamies un par maz sportojam!
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Tējas sēnes dzēriens – kombuča. Kā to pagatavot un uzglabāt?
Irbenes – skābas, rūgtas, bet – vērtīgas! Kā tās izmantot tautas medicīnā?
Pēteris Apinis: Latvijas ārstu biedrības divsimtgade 4
Ja ģimenē vismaz divi asinsradinieki slimojuši ar vēzi… Bīstamais mantojums – ļaundabīgs audzējs
Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
FOTO, VIDEO. Mairis Briedis: “Pēc vēlēšanu rezultātiem redzēsim, vai es palikšu Latvijā. Es neesmu mazohists” 197
Iezīmējas potenciālais 14.Saeimas sastāvs: kāda varētu izskatīties mūsu jaunā valdība?
VIDEO. Piedzēries mobilizētais uzkritis uz automašīnas stūres, izraisot nopietnu satiksmes negadījumu 32
VIDEO. Lembergs: “Nesteidzieties! Es pats izlemšu, kad iešu uz politisko kapu kalniņu” 11
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
VCA un „Mēness aptiekā” notiks mērījumi sirds veselības profilaksei 2
Kas var paaugstināt asinsspiedienu? 1
Par zināšanās balstītu drosmi un klientam palīdzīgiem niekiem farmaceita arsenālā 1
Mēness aptieka: ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju rudens saistās ar slimošanas laika sākumu 8
„Mēness aptieka” desmito reizi atzīta par mīlētāko zīmolu farmācijas nozarē 6
Fermentēto produktu vērtība un nozīme imunitātei un zarnu mikroflorai 2
Nepareizs leņķis vai pārāk īss tīrīšanas laiks? Kādas ir 10 biežākās kļūdas, tīrot zobus 7
„Veselības centru apvienība”: Sabiedrības attieksme pret savu veselību un vakcinācijas nepieciešamību mainās 15
Uzsāk Baltijā lielāko veselības aprūpes lojalitātes programmu 6
“Ar rūpēm par cilvēkiem” – Ķekavas Mēness aptiekas vadītājas Jolantas Bernupes dzīves formula 2
Paliek mazliet vēsi? Iedzer karstu tēju!
Uz skolu – ar zināšanām par higiēnu 7
Samazināt kolagēna ražošanu var arī stress 1
Ārste no Ukrainas ārstē neauglību Latvijā 21
Liela nozīme ir arī vecāku piemēram jeb Padomi pēc garajām brīvdienām 1
Līdztekus slāpju sajūtai ir vairāk nekā 10 norādes, lai padzertos 3
„Mēness aptieka”: No veselības viedokļa pārāk maz – tikai 18% vasarā pilnībā izmantojuši ikgadējo atvaļinājumu 6
No 20 001 “Centrālās laboratorijas” augustā testēta PĶR Covid-19 analīžu parauga 5628 bijuši pozitīvi 7
“Mēness aptieka”: Pēc darba vasarā kāds jaunietis noteikti izvēlēsies kļūt par farmaceitu! 3
Ar sirsnīgu smaidu mūsdienīgā aptiekā 1
Orientieri veselībai ar atgādinājumu – nekad neaizmirsti padzerties!
„Mēness aptiekās” pēc studijām šogad darbu sākuši gandrīz 40 jaunie farmaceiti un farmaceita asistenti
„Centrālā laboratorija”: Laboratoriski pozitīvi vīrushepatīta C antivielu rezultāti ir konstatēti salīdzinoši bieži
Ne kājas, bet bluķi – ko darīt? 3
„Mēness aptieka”: Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju gatavo veselīgu pārtikas produktu krājumus ziemai
„Veselības centru apvienība” atver magnētiskās rezonanses kabinetu tirdzniecības centrā „Sāga” 3
Ar doktorātu – tuvāk iedzīvotājiem ārpus Rīgas
Vai zemenes tiešām var saēsties visam gadam?
Trīs īpašie acu veselības riski vasarā
“Mēness aptieka” – labākā darbavieta Latvijā. Ko nozīmē šāda apbalvojuma iegūšana?
Indra Noriete: Diabēta pacientiem nepieciešams nodrošināt savlaicīgu un mūsdienīgu ārstēšanu 12
Ar sāpošu vēderu nav joki! Iespējams – apendicīts 1
VIDEO. Gardie vistas salāti ar šitake sēnēm 3
Pašapkalpošanās analīžu automātos iespējams nodot materiālu arī helikobaktērijas un cilvēka papilomas vīrusa noteikšanai 1
Zaļā tēja – mūsdienu jaunības eliksīrs? 6
Ko iesākt ar polipiem? Vai tā ir taisnība, ka tie var kļūt ļaundabīgi 4
FOTO. Danči līdz rītam, smiekli un šampanietis! Cik lustīga bijusi vēlēšanu nakts? 9
Rajevskis nosauc partijas, kuras varētu būt koalīcijas kodols
VIDEO. “Ne jau es zaudēju, bet Latvija zaudēja nākotni!” Gobzems paziņo par “aiziešanu” 75
No Kariņa Ministru kabineta locekļiem pusei, visticamāk, nebūs izdevies iekļūt nākamajā Saeimā
Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
Iezīmējas potenciālais 14.Saeimas sastāvs: kāda varētu izskatīties mūsu jaunā valdība?
Irbenes – skābas, rūgtas, bet – vērtīgas! Kā tās izmantot tautas medicīnā?
FOTO, VIDEO. Mairis Briedis: “Pēc vēlēšanu rezultātiem redzēsim, vai es palikšu Latvijā. Es neesmu mazohists” 197
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Rajevskis nosauc partijas, kuras varētu būt koalīcijas kodols
12:40
CVK vadītāja: Līdz šim 14.Saeimas balsu skaitīšanā problēmas nav konstatētas
12:01
Ilma un Skaidris – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
11:59