Ārsts pats jutās pārsteigts, cik skaidri un precīzi nu bija dzirdami pacienta sirdspuksti. Kā izgudroja stetoskopu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 240 gadiem Kempēras pilsētā Breņā, Francijā piedzima mediķis un anatoms, stetoskopa izgudrotājs un auskultācijas (izklausīšanas) aizsācējs plaušu un sirds slimību diagnostikā Renē Laeneks.
Viņa vārdu visbiežāk atceras tieši stetoskopa sakarā, jo, dzirdot vārdu “mediķis”, pirmais, kas ienāk prātā, bieži ir izmeklējošs ārsts ar stetoskopu kaklā.
Laeneka izgudrojums gan sākotnēji neizskatījās pēc mūsdienu analoga. Pats dakteris vēlāk rakstīja, ka svarīgais notikums risinājies 1816. gadā, kad viņš izmeklējis kādu slimnieci Nekēras hospitālī Parīzē.
Ārstam bija aizdomas par sirdsslimību, taču paciente bija jauna dāma ar pabiezu zemādas tauku slāni, tādēļ parasti praktizēto auss pielikšanu pie ķermeņa šoreiz diagnosticēšanai ne morālu, ne praktisku apsvērumu dēļ izmantot nevarēja.
Taču tad Laeneks atcerējies akustisko parādību, kad caura baļķa vienā galā var it labi sadzirdēt vismazāko troksnīti pretējā galā.
Viņš paņēma no galda papīra lapu, sarullēja to caurulītē un, pielicis pie tās ausi, pats jutās pārsteigts, cik skaidri un precīzi nu bija dzirdami sirdspuksti.
Ārsts atskārta, ka ar šādu “cilindru” iespējams saklausīt jebkurus trokšņus cilvēka krūškurvī, tātad arī pie plaušu un elpceļu saslimšanas.
Turpmākie mēneši pagāja, meklējot vispiemērotāko materiālu stetoskopa jeb “krūšu apskatītāja” izgatavošanai. Par tādu tika atzīts riekstkoks.
Savu izgudrojumu un metodes Laeneks plašākam ārstu lokam demonstrēja 1819. gadā un ātri guva atzinību. Mūsdienām raksturīgo izskatu stetoskops ieguva 19. gadsimta beigās.
