Valdība mūs aizmirsusi. Bijušajiem karavīriem daudz rūgtu vārdu par valdību un Saeimu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Rīgā sanāca Latvijas armijas atvaļināto karavīru Vislatvijas kongress, kurā 318 delegāti pārstāvēja ap 32 tūkstošus pārsvarā agrāko Neatkarības kara cīnītāju, kas bija apvienojušies 11 dažādās organizācijās. Kongresā izskanēja daudz rūgtu vārdu par valdību un Saeimu.
Tās esot aizmirsušas bijušos cīnītājus un tos vairs neatbalstot.
Pēc likuma Neatkarības kara dalībniekiem agrārās reformas gaitā pienācās zeme, bet tieši ar to saistījās lielākā neapmierinātība.
“Ir laba tiesa labas, kultivējamas mežu zemes, bet to negrib sadalīt jaunsaimniecībās. Mums piedāvā purvus, kur neviens zaļš asns nedīgst.
20 procenti kara invalīdu un 40 procentu veco strēlnieku nav dabūjuši nevienas pēdas zemes.
Centrālā zemes ierīcības komitejā patlaban vēl ir ap 7–8 tūkstoši neapmierinātu zemes pieprasījumu. Bet, ja rēķina tos, kuri nemaz vēl pieprasījumu nav iesnieguši, tad zemi nav dabūjuši apmēram 15 tūkstoši karavīru.
Paredzams, ka šogad zemes piešķiršanu izbeigs. Karavīru centrālā savienība daudzkārt griezusies Saeimā un valdībā ar iesniegumiem un priekšlikumiem nokārtot bijušo karavīru zemes jautājumu, bet jūtami panākumi nav bijuši,” pasākumā dzirdēto atreferēja “Jaunākās Ziņas”.
Bijušie karavīri sodījās, ka valsts tiem negādājot darbu, šķiežot naudu “koruptīvos darījumos” un maksājot pensijas cara laika krievu un vācu ierēdņiem, “bet karavīru vajadzībām naudas nav”. Bijušo karavīru neapmierinātības vai citu apsvērumu dēļ Centrālā zemes ierīcības komiteja savu darbību patiešām nebeidza, un zemes dalīšanas process turpinājās.
