Pirms 110 gadiem itāliešu lidotājs veica militārajā vēsturē pirmo bombardēšanu no lidmašīnas 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem itāliešu lidotājs Džulio Gavoti itāļu–turku kara gaitā Lībijā veica militārajā vēsturē pirmo bombardēšanu no lidmašīnas.
Itālieši arī pirms tam šajā karā bija izmantojuši primitīvās lidmašīnas, taču tikai ar mērķi izlūkot. Leitnants Gavoti turpretī paņēma līdzi savā trauslajā un lēnajā “Etrich Taube” tipa aeroplānā ādas somā noglabātas četras apelsīna lieluma granātas, katru apmēram pusotru kilogramu smagu.
Pēc detonatora ieskrūvēšanas vienu granātu viņš no aptuveni 700 metru augstuma svieda uz turku karavīriem kādā oāzē, bet trīs nometa turku karaspēka nometnē. Bumbu mešana notika ar vienu roku, kā to praktizēja arī Pirmā pasaules kara sākumā. Ar otru pilotam bija jātur vadības spieķis.
Teorētiski spridzekļu nomešanu no lidaparātiem 1910. gadā bija apsvēruši angļu aviatori, taču itālieši to pirmie īstenoja praksē. Šim notikumam, ar kuru paši itālieši ļoti lepojās, bija diezgan liela rezonanse.
Tāpat latviešu valodā iznākošās avīzes ziņoja, ka četras bumbas “turku lēģerī” nomestas “ar lieliskiem panākumiem”. Tiesa, tika arī atzīmēts, ka aeroplānu izmantošanai Lībijā traucējot smilšu vētras.
Panākumu spārnoti, itāliešu aviatori turpināja bumbu mešanas uzlidojumus turkiem, līdz Osmaņu impērija iesniedza protestu par kara vešanas noteikumu neievērošanu.
Proti, Stambulā uzskatīja, ka tas ir 1899. gada Hāgas konvencijas pārkāpums. Konvencija, kuru bija parakstījusi arī Itālija, aizliedza spridzekļu nomešanu no gaisa baloniem. Roma uz pārmetumiem atbildēja, ka šis konvencijas punkts neattiecoties uz gaisa kuģiem, kas smagāki par gaisu, tas ir, uz aeroplāniem.
