Pirms pirms 100 gadiem ASV kā pēdējā no Rietumu lielvarām atzina Baltijas valstis 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms pirms 100 gadiem ASV kā pēdējā no Rietumu lielvarām atzina Baltijas valstis – Latviju, Lietuvu un Igauniju – de iure. Rīgā atbilstošu notu no ASV diplomātiskā pārstāvja Herolda Kvartona Latvijas premjers un reizē ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics saņēma plkst. 11.
Kad tas tika paziņots publiski, plkst. 13.30 Esplanādē sākās jaunatnes organizāciju rīkota manifestācija ar karogiem un orķestra mūziku. Ap tūkstotis ļaužu devās gājienā uz ASV pārstāvniecību Jura (Jura Alunāna) ielā 1 un amerikāņu misijas vadītāju dzīvesvietām. Vēsturnieks Ēriks Jēkabsons norāda, ka ASV aizkavēšanās baltiešu atzīšanā bija saistīta ar politiskiem apsvērumiem un bijušās Krievijas impērijas diplomātu, īpaši Krievijas impērijas agrākā vēstnieka ASV Borisa Bahmetjeva, pretdarbību.
Vašingtonā ilgāk nekā Rietumeiropā dzīvoja uzskats, ka vecā Krievijas impērija, atskaitot ja nu vienīgi Poliju un Somiju, nav dalāma un Krieviju nedrīkst “nogriezt” no jūras.
Principiāli lēmumu atzīt realitāti un Baltijas valstu neatkarību Vašingtonā pieņēma jūlija sākumā, piekrītot, ka baltieši ir pierādījuši spēju uzturēt savu valstiskumu.
Latvijas pārstāvis ASV Ludvigs Sēja 5. jūlijā bija ziņojis uz Rīgu, ka “Latvijas atzīšana principā ir droša, mūsu tauta un valdība bauda Amerikas labvēlību un uzticību, bet zināmu apstākļu dēļ Amerikas valdība vēl nogaida”. Viens no apsvērumiem, kāpēc ASV nolēma vairs neturpināt Krievijas impērijas nedalāmības politikas uzturēšanu, bija arī ekonomisks – vecajai Krievijai dotos aizdevumus amerikāņi atzina par zaudētiem; vēlējās sākt daudzsološu saimniecisko sadarbību ar Padomju Krieviju, turklāt nevēlējās pazaudēt tos kredītus, kas attiecās uz baltiešiem.
