1502. gada 26. jūlijā. Kvalitatīvas grāmatniecības aizsākumi ar Egenolfu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 520 gadiem Limburgas pie Lānas apkaimē Vācijas rietumos piedzima Kristians Egenolfs (1502–1555) – personība, kuru uzskata par Eiropas mēroga pirmo nozīmīgo grāmatizdevēju.
Grāmatu izdošanu tipogrāfiskā veidā pirmais, kā zināms, ap 1450. gadu uzsāka Johans Gūtenbergs, kam bija daudz sekotāju, taču Egenolfs savas darbības 25 gadu laikā drukāšanu un grāmatniecību pacēla jaunā kvalitātē. Par grāmatu iespiešanas niansēm viņš sāka interesēties jau studiju gados Maincas universitātē.
Ap 1524. gadu jauneklis devās uz tā laika Eiropas grāmatniecības centru Strasbūru, lai pie pieredzējušajiem tipogrāfiem mācītos burtu atliešanas gudrības un citas tehniskas nianses.
Savu tipogrāfiju Egenolfs nodibināja 1528. gadā, vispirms darbodamies Strasbūrā, tad Frankfurtē pie Mainas ar nodaļām Augsburgā un Marburgā.
Mūža laikā viņš izdeva ap 470 dažāda nosaukuma grāmatas. Starp ievērojamākajām ir reformatora Mārtiņa Lutera vācu valodā tulkotās Bībeles grezns ilustrēts izdevums 1534. gadā, tāpat lieliski ilustrētais botāniskā satura “Herbarium” jeb “Augu grāmata”, kuru regulāri pārizdeva pat līdz 18. gadsimtam.
Egenolfs arī izdeva paša sakompilētu “Hroniku”, reformācijas laikmeta gaišāku prātu Sebastiana Minstera, Filipa Melanhtona un citu prominentu autoru darbus. Egenolfa grāmatas no konkurentiem atšķīrās ar tam laikam apbrīnojamu kvalitāti, jo viņš piesaistīja labākos grāmatu ilustratorus un pastāvīgi eksperimentēja ar šriftu veidiem.
Citi tā laika tipogrāfi svina burtus labprāt pirka pie viņa. Izdevniecība publicēja arī dziesmu krājumus, turklāt Egenolfs, uzlabojot Francijā praktizēto nošu iespiešanas veidu, izstrādāja jaunus nošu tipogrāfijas standartus, kas atspoguļojas arī mūsdienu nošu rakstā.
Pēc Egenolfa nāves tipogrāfiju pārņēma viņa znots, un tā no paaudzes paaudzē Frankfurtē pie Mainas turpināja darboties līdz 1810. gadam.
