Pirms 100 gadiem bija sākums “piemiņas stabam”. Kurš piemineklis tas ir? 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Latvijas valdības vadītājs Zigfrīds Anna Meierovics deva rīkojumu apsardzības (aizsardzības) ministra vietniekam pulkvedim Eduardam Laimiņam izstrādāt noteikumus konkursam par “piemiņas staba”, tas ir, pieminekļa Neatkarības karā kritušajiem, celšanu Rīgā.
Tas bija sākums idejai par monumentu, ko pazīstam kā Brīvības pieminekli. Tādu neatkarības cīņām veltītu ”stabu” jeb kolonnu lietuvieši jau bija uzstādījuši Kauņā, un arī Latvija nevarēja atpalikt.
Sākotnēji pat cerēja, ka pieminekli atklās tā paša 1922. gada 18. novembrī un tas pacelsies Aleksandra (Brīvības) bulvārī, vietā, kur vēl slējās cara laikos liktās Pētera I jātnieka statujas tukšais postaments.
Kā zināms, pasākums finansiālu un organizatorisku iemeslu dēļ ieilga uz daudziem gadiem un izsauca arī preses zobgalības. Bija vairāki konkursi un daudz strīdu gan par pieminekļa atrašanās vietu, gan izskatu un koncepciju. Sākotnējā konkursā uzvarēja priekšlikums būvēt 27 metrus augstu kolonnu ar Krišjāņa Barona un Ata Kronvalda bareljefiem, tomēr to noraidīja kultūras darbinieki un intelektuāļi.
20. gadu beigās tāpat cirkulēja viedoklis, ka brīvības cīņās kritušo piemiņa jāiemūžina varbūt kādā praktiskākā veidā, piemēram, uzceļot tiltu pār Daugavu vai kādu sabiedrisku ēku.
Punktu ķildām pielika 1929. gadā izsludinātais atkārtotais konkurss, kurā uzvarēja tēlnieka Kārļa Zāles projekts “Mirdzi kā zvaigzne!”. Brīvības pieminekļa būve agrākā Pētera I pieminekļa vietā sākās 1931. gada 18. novembrī.
