1922. gada 3. augustā. Pāreja no rubļa uz latu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Latvijas valdība pieņēma “Noteikumus par naudu”, kas nozīmēja valūtas reformu un lata kā Latvijas naudas sistēmas pamatvienības ieviešanu Latvijas rubļa vietā.
Noteikumi noteica, ka naudas sistēma pamatojas uz zeltu un latā tā ir 0,2903226 grami. Latvijas rubļa kurss pret latu bija attiecībā 50:1.
Bija paredzēta arī zelta naudas kalšana. Pēdējais – desmitais – noteikumu punkts vēstīja, ka visi nodokļi un nodevas un vispār visi maksājumi turpmāk aprēķināmi tikai latos.
Noteikumus vēlāk vairākkārt papildināja, piemēram, augusta beigās nosakot, ka sīknaudas statusā izgatavojami l, 2 un 5 santīmu gabali no bronzas un 10, 20 un 50 santīmu gabali no niķeļa. Ministru kabineta tā paša gada 7. septembrī pieņemtajos noteikumos par zelta naudu tika norādīts: “Zelta naudas ārējais veids sekošs: priekšpusē latvju jaunavas galva, ozola zars un uzraksts “20 Latu” vai “10 Latu”; otrā pusē valsts lielais ģerbonis un uzraksts “Latvija” un naudas kalšanas gads. Uz kantes uzraksts: “Dievs svētī Latviju”.
Zelta nauda bija kaļama, vadoties pēc valsts valūtas un zelta rezervēm, taču galu galā no idejas atteicās, jo bija bažas, ka iedzīvotāji sāks monētas uzkrāt tāpat kā cara laiku “nikolajus” un tās nebūs apritē.
Santīmu sīknaudas gabalus nolēma normēt pēc aprēķina ne vairāk kā 10 lati uz iedzīvotāju. Agrāko Latvijas rubļu pakāpeniskā apmaiņa pret latiem ilga vairākus gadus. Pēdējās 500 rubļu naudas zīmes no apgrozības izņēma 1930. gada 1. aprīlī.
