1932. gada 5. septembrī. Dzejnieces traģēdija 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Rīgas 10. policijas iecirkņa Kuģu ielā 15 dežurants drīz pēc pulksten septiņiem rītā saņēma ziņu, ka pie AB dambja tvaikoņa “Astra” tuvumā uzpeldējis kādas sievietes ķermenis. Krastā atrada zilu sieviešu mēteli ar diviem latiem un 14 santīmiem kabatā.
Turpat bija romāna “Spartaks” izdevums ar sociāldemokrātu partijas un Rakstnieku – žurnālistu arodbiedrības biedra kartēm starp lapām, un pase, izdota uz Klostera ielā 19–1 dzīvojošās 23 gadus vecās Austras Skujiņas vārda.
Tā šokētā Rīga uzzināja, ka bojāgājusī ir par daudzsološu un brīvdomīgu uzskatītā jaunā dzejniece, kuras pantus vēl pavisam nesen publicēja “Jaunākās Ziņas” un citi izdevumi.
Iepriekšējās dienas vakarā Skujiņa bija redzēta drūmā garastāvoklī līdz pusnaktij sēžam Švarca kafejnīcā un smēķējam vienu cigareti pēc otras.
Uzskata, ka pēc tam viņa devusies uz savu dzīvokli, sakārtojusi bibliotēkai atdodamās grāmatas un personīgās lietas, uzrakstījusi īsu atvadu vēstuli. Pēdējais ceļš vedis uz AB dambi Pārdaugavā, kur Skujiņa ielēkusi Daugavā “romantiskas dabas sarežģījumu” dēļ.
Skujiņas lēmums viņas draugiem un paziņām bija pilnīgi negaidīts, kaut arī meitenes nospiesto garastāvokli bija ievērojuši daudzi.
Taču par to neviens nebija īpaši brīnījies, “jo jaunava reti kad bijusi jautra”. Kolēģes Zemkopības ministrijā, kur meitene strādāja par mašīnrakstītāju, tomēr atcerējās, ka, runājot par nākotni, Skujiņa mēgusi teikt, ka “labu galu viņas dzīve neņems”.
Bet latviešu literatūras vēsture nu bija ieguvusi vienu no saviem skumjākajiem un intriģējošākajiem stāstiem.
