1882. gada 23. novembrī. “Cars, lielkņazs, kņazs, mantinieks, valdnieks un īpašnieks” 5
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 140 gadiem “Baltijas Vēstnesis” darīja zināmu saviem lasītājiem, kā skan jaunā Krievijas cara Aleksandra III pilnais tituls: “Caur Dieva svētīgu žēlastību, mēs, Ķeizars un Patvaldnieks visā Krievijā, Maskavā, Kijevā, Vladimirā, Novgorodā; Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Polijas cars, Sibīrijas cars, Taurijas Hersonesas cars, Gruzijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas, Lietuvas, Volīnijas, Podolijas un Somijas lielkņazs; Igaunijas, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales, Samogitijas, Belostokas, Karēlijas, Tveras, Jugoras (Jugras), Permas, Vjatkas, Bolgārijas un citu kņazs; Novgorodas Lejaszemju (Ņižņijnovgorodas), Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Beloozerskas, Udoras, Obdoras, Kondijas, Vitebskas, Mstislavas valdnieks un lielkņazs un visu Ziemeļu apgabala zemju pavēlnieks un Ibērijas, Kartalinijas (Karti) un Kabardas zemju un Armēņu provinču valdnieks, čerkesu un kalniešu kņazu un citu mantinieks, valdnieks un īpašnieks; Turkestānas valdnieks, Norvēģijas troņmantnieks, Šlēzvigas–Holšteinas, Stomarnas, Ditmaršenes un Oldenburgas hercogs un tā tālāk, un tā tālāk, un tā tālāk.” Aleksandrs III bija kļuvis par caru 1881. gada pavasarī pēc sava tēva Aleksandra II nogalināšanas atentātā. Viņa oficiālā kronēšana gan notika tikai 1883. gada maijā. Garo titulu sarakstu bez lielām izmaiņām vēlāk pārmantoja Aleksandra III dēls, pēdējais Krievijas impērijas cars Nikolajs II. Titulu uzskaitījumu pienācās rakstīt zem katra svarīga rīkojuma, ko izdeva “Kungs un Ķeizars”.
