Kahamarkas slaktiņš 16. gs. gravīrā.
Kahamarkas slaktiņš 16. gs. gravīrā.
Arhīva foto

1532. gada 16. novembrī. Inku valsts sabrukums 5

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 170
Lasīt citas ziņas

Pirms 490 gadiem Kahamarkas pilsētā, mūsdienu Peru teritorijā, notika tā sauktais Kahamarkas slaktiņš, kas radikāli uz vairākiem gadsimtiem mainīja šī Dienvidamerikas reģiona vēsturi un bija izšķirošs, lai padarītu Peru inku valsti par Spānijas koloniju. Apuveni 170 spāniešu konkistadora Fransisko Pisarro vadībā Kahamarkas centrālajā laukumā uzbruka aptuveni četriem, bet pēc citām ziņām pat astoņiem tūkstošiem praktiski neapbruņotu indiāņu no inku valsts valdnieka (Inkas) Atavalpas svītas.

Pavalstnieku dievinātais Inka Atavalpa neuztvēra nopietni saujiņu iebrucēju, kas ielauzušies viņa valstī. Turklāt nometnē aiz pilsētas sienām atradās vēl ap 80 tūkstošu vīru liela armija, kura grasījās Atavalpu pavadīt tālāk uz galvaspilsētu Kusko. Viņš bija domājis, ka spāņi tam pilsētas centrālajā laukumā izrādīs padevību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā vietā pēc īsām pārrunām ar tulka palīdzību konkistadori atklāja uguni no vairākiem lielgabaliem un arkebūzām. Tūlīt pēc tam bruņās tērptie jātnieki sāka burtiski cirsties cauri Atavalpas svītai, kamēr pats valdnieks nesatricināmā mierā sēdēja savās nestuvēs, pavalstnieku turēts.

Indiāņi nekad iepriekš nebija saskārušies ar šaujamieročiem un redzējuši zirgus, kur nu vēl iedomājušies, ka kāds varētu šādi uzbrukt Inkam, tādēļ šoks bija neaprakstāms. Savukārt spāņus pārsteidza Ata­valpas augstmaņu un padoto gatavība ar saviem ķermeņiem aizsegt valdnieku, ignorējot nāvi. Atavalpa krita spāņu gūstā kā vērtīgs ķīlnieks, bet slaktiņā tika nogalināti divi līdz četri tūkstoši indiāņu.

Vēsturniekus pārsteidz, ka neviens no Atavalpas armijas komandieriem neorganizēja nekādu pretestību, kaut armijā bija kaujās rūdīti vīri. Apjukums par dievībai pielīdzinātā Inkas sagūstīšanu bija tik milzīgs, ka viņa armija vienkārši bēga, uz ko lielā mērā arī bija cerējis Pisarro. Atavalpa vēlāk tika sodīts ar nāvi, un spāņi, veikli izmantojot arī iekšējās inku valsts nesaskaņas, jau 1536. gadā pilnībā bija pakļāvuši un kontrolēja Peru.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.