1933. gada 9. martā. Robežsargi notvēruši pajūgu, kurā atrasti 100 kilogrami kontrabandas dzērveņu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja: “Līdz šim Polijas pierobežas iedzīvotāji kontrabandēja pār robežu Latvijā galvenokārt labību un apiņus. Pēdējā laikā sākuši kontrabandēt arī dzērveņu ogas. Dažu dienu laikā vien mūsu robežsargi Ilūkstes apgabalā notvēruši tuvu pie 600 kilogramiem šādas kontrabandas.
Salienas pagastā pie Melngaiļu mājām robežsargi notvēruši pajūgu, kurā atrasti 100 kilogrami no Polijas ievestu kontrabandas dzērveņu. Braucējs iebēdzis mežā un, neraugoties uz apšaudīšanu, pārbēdzis atpakaļ Polijā. Tanī pašā pagastā aizturēts ar 160 kilogramiem dzērveņu Žagaru māju iedzīvotājs A. Beinarovičs, bet diviem citiem kontrabandistiem izdevies aizbēgt. Tie pametuši zemē divus maisus ar 100 kilogramiem dzērveņu. Kaplavas pagastā pie Drisvjatu ezera robežsargi notvēruši pajūgu ar 50 kilogramiem kontrabandas dzērveņu, 32 kilogramiem miežu un 15 kilogramiem rudzu.
Kontrabandisti – Latvijas pavalstnieks P. Tretjakovs un Polijas pavalstnieks A. Veļičko aizturēti, bet vairākiem citiem izdevies aizbēgt. Pie Karojonkas (?) ezera robežsargi notvēruši pajūgu, kurā atrasti trīs maisi ar 160 kilogramiem kontrabandas dzērveņu. Kontrabandisti pajūgu pametuši un aizbēguši.
Aizturētie pajūgi ar zirgiem konfiscēti, un kontrabandistiem draud vēl sods.” Dzērvenes vēl nesenā pagātnē bija teju vienīgais un pieejamākais vitamīnu avots ziemā. Parasti tās salasīja tādā daudzumā, ka Latvija varēja atļauties pat eksportu uz Angliju (piemēram, 1929. gadā turp izveda 20,5 tonnas dzērveņu), bet 1931. un 1932. gads Latvijā bija dzērveņu neražas gadi, kad cenas cēlās un dzērvenes, protams, ar muitu, nācās lielākā vairumā ievest no Igaunijas un Polijas. Ar pēdējo Latvijai pirms Otrā pasaules kara bija 105 km gara robeža, kas mūsdienās daļēji sakrīt ar Lietuvas, daļēji Baltkrievijas robežlīniju.
