Šī sezona ieies vēstures grāmatās: Jonass par spīti trim lauztām ribām cer, ka pēdējos braucienus šosezon vēl nav aizvadījis 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Motokrosa braucējs Pauls Jonass par spīti trim lauztām ribām cer, ka pēdējos braucienus šosezon vēl nav aizvadījis.
Oktobra beigās astoņu dienu laikā Pjetramuratā, Itālijā notika trīs pasaules čempionāta posmi. Otrajā no tiem Pauls Jonass iedzīvojās trīs ribu lūzumā, bet mēģināja startēt arī nākamajā, tiesa, nefinišējot.
“Domāju, ka savainojumu guvu kritienā kopā ar (Horhi) Prado, nedaudz jutu pie ribām, bet vairāk šķita, ka varētu būt muskulis apsists, piektdien sāku just vairāk, sestdien trasē uztaisījām ultrasonogrāfiju, rentgenu, un izrādījās, ka ir lauztas ribas, lai gan sāpes nebija tik trakas, varēju daudz ko izdarīt. Svētdien, uzkāpjot uz moča ar teipiem un pretsāpju zālēm, braukšana bija ļoti apgrūtināta, lielākā problēma, ka nevarēju īsti ievilkt elpu,” “Latvijas Avīzei” stāsta Pauls Jonass.
Dakteri teica, lai mēģini braukt?
P. Jonass: Trasē pakonsultējos, teica, lai mēģinu, bet sazinājāmies ar klīniku Itālijā, kur otrdien būs papildu izmeklējumi, lai saprastu, cik viss ir nopietni, un viņi teica, ka ribas nav joka lieta, var sanākt lielas problēmas, tāpēc ar komandu nolēmām otrajā braucienā nestartēt. Ribas salauztas augšā, var iedurties plaušā. Svētdien no rīta nešķita, ka būs tik traki, tāpēc mēģināju, bet, pulsam uzkāpjot tuvu maksimumam, elpot bija praktiski neiespējami, sāka pietrūkt gaisa.
Šajā un nākamajā nedēļā ir pēdējie divi posmi citā Itālijas trasē Mantovā. Ceri, ka varēsi startēt?
Jā, redzēsim, ko dakteri teiks un kāda svētdien būs pašsajūta.
MXGP līmenis ir tik augsts, ka negribas doties uz sacensībām, ja neesi gatavs par 100, kaut 80 procentiem. No kopvērtējuma viedokļa motivācijas īsti nav – septītā vai astotā vieta, bet gribas noslēgt sezonu uz labas nots, jo šis noteikti nav patīkams veids.
Kā vērtē šo sezonu?
Kopumā – ar plusa zīmi, pēc izlaistā gada šī bija mācīšanās sezona, ieguvu lielu pieredzi. Ļoti labs gads, uz kā turpināt būvēt, lai nākamajā būtu daudz spēcīgāks. Prieks par Turcijas otro posmu, kur gan pirmajā braucienā kritu, bet pašsajūta, ātrums bija ļoti labi, tāpat par Spānijas posmu un, protams, Lommelu, kur kāpu uz goda pjedestāla.
Ar “Gas Gas” komandu līgums turpinās?
Jā, ir līgums ar komandu uz nākamo gadu. Būs diezgan lielas pārmaiņas attiecībā uz tehniku, bet par to pagaidām nevaru runāt.
Nāciju kausā tev komanda ieteica nestartēt saspringtā kalendāra dēļ?
Jā, šogad tas bija sezonas vidū, runāju ar komandu, un mans galvenais uzdevums ir pasaules čempionāts. Kalendārs ļoti saspringts, tāpēc viņi vēlējās, lai nestartēju Nāciju kausā.
Kādi plāni pēc sezonas?
Pēc muguras traumas pagājušajā gadā septembrī sāku cītīgi trenēties, un kopš tā laika nav bijis pārtraukuma, tāpēc šobrīd esmu emocionāli nosēdies. Gribu kārtīgi atpūsties, nedēļu paņemt pilnīgi brīvu un tad pamazām sākt gatavoties nākamajai sezonai.
Situācija čempionāta kopvērtējumā ir super intriģējoša – līderus Romēnu Fevri, Timu Gajseru un Džefriju Herlingu šķir tikai trīs punkti. Kurš vairāk būtu pelnījis uzvarēt?
Kaut kas tāds sen nav pieredzēts, sacensības ir tik interesantas, šī sezona ieies vēstures grāmatās. Visi ir pelnījuši uzvarēt, bet, redzot, kā iet un ka sacensības būs Mantovā, liktu uz Herlingu, jo tā ir smilšu trase, kur viņš ir spēcīgāks par konkurentiem.
Arī tavi kolēģi šosezon startējuši ar nopietnām traumām.
Lielākā daļa motokrosistu ir traki, cenšamies darīt maksimālo. Daudzi man jautāja, kāpēc mēģināju braukt. Gribēju, ja nepamēģinātu, nezinātu, jo pašam šķita, ka varētu būt labi. Viens no “Gas Gas” bosiem teica, ka vasarā bija salauzis trīs ribas un pēc rentgena viņu uzreiz ielika slimnīcā, neļāva kustēties. Bet tādi mēs esam. Herlingam bija lauzta lāpstiņa, Gajsers lauza atslēgas kaulu un pēc nedēļas startēja. Par mazajām traumām nav vērts runāt – avīzē nepietiktu vietas sarakstīt.
