Sieviete, kurai izdevās aizbēgt no Sudānas, dāvājusi dzīvību “brīnumbērnam” 30
Kāda sieviete no Sudānas, kura beidzamajos grūtniecības mēnešos izkļuva no avarējušas automašīnas un nakts vidū kopā ar savu trīs gadus veco meitu gāja vairākas stundas, lai sasniegtu robežpunktu, dāvājusi dzīvību “brīnumbērnam”, vēsta “The Guardian“.
Sieviete kopā ar meitu bija “iesprostota” kara plosītajā Sudānas galvaspilsētā Hartūmā, kur pagājušajā mēnesī sākās kaujas. Viņas vīrs, kurš strādā par aprūpētāju Vulverhemptonā, Apvienotajā Karalistē, mēģināja viņai iegūt Apvienotās Karalistes vīzu.
Gan sievietei, gan vīrietim ir 25 gadi, viņi ir Eritrejas bēgļi, kuru vārdus nevar nosaukt drošības apsvērumu dēļ. Vīram tika piešķirts bēgļa statuss pēc patvēruma pieprasīšanas Apvienotajā Karalistē, un 2022. gada februārī viņš Iekšlietu ministrijai iesniedza pieteikumu bēgļu ģimenes atkalapvienošanās vīzai.
Viņa sieva un meita gaidīja viņu Hartumā. Pirms sākās kaujas, tur bija drošāk nekā Eritrejā. Sieva palika stāvoklī, kad pērnā gada rudenī vīrs viņu un meitu apciemoja Hartūmā.
Taču, tiklīdz Sudānā sākās kaujas, dzīvokli, kurā viņa uzturējās, skāra apšaude. Tā kā trūka pārtikas un ūdens, kā arī nebija pieejama medicīniskā aprūpe, sieviete nolēma kopā ar meitu doties uz Ēģipti.
“Mēs savai meitai neko nestāstījām par karu, jo negribējām viņu biedēt,” sacīja vīrs. “Viņa dzirdēja šaušanas skaņas, bet mana sieva teica, ka nav jāuztraucas, jo tā bijusi tikai uguņošana. Manai sievai un meitai bija jāpamet viss, kad viņas bēga no Hartūmas. Sieva paguva paņemt mūsu laulības apliecību, un mana meita paņēma līdzi vienu mazu lācīti, ko viņa sauca par Muhamedu. Viņa lūdza nosaukt savu mazo brāli viņas lāča vārdā.”
Viņi devās šausminošā četru dienu ceļojumā no Hartūmas līdz Ēģiptes robežai caur Medani pilsētu, izmantojot dažādus transporta veidus, tostarp kravas automašīnu, autobusu un taksometru.
Kādā brīdī automašīnai, kurā viņi brauca, atskrūvējās ritenis un transportlīdzeklis apgāzās, ievainojot dažus pasažierus. Sieviete un viņas meita nebija cietušas, viņas turpināja ceļu.
Ceļojums noslēdzās ar vairāku stundu gājienu no Portsudānas līdz Ēģiptes robežšķērsošanas vietai nakts vidū.
Zinot, ka viņa ir grūtniecības pēdējos mēnešos, citi bēgļi palīdzēja sievietei parūpēties par meitu.
Lai arī šķita, ka vairs nav nekādu izredžu, mazulis piedzima vesels agrā 24.maija rītā mierīgā Kairas slimnīcas vidē. Dzemdības noritēja tik labi, ka mamma un bērniņš no slimnīcas tika izrakstīti jau pēc dažām stundām.
Vīrs izmisīgi cenšas paātrināt savas ģimenes nogādāšanu Apvienotajā Karalistē. Viņš apsūdzēja Iekšlietu ministriju par ģimenes dzīvību apdraudēšanu ilgās kavēšanās dēļ.
Lai gan valdība mudina bēgļus izmantot drošus un legālus ceļus, nevis šķērsot Lamanšu ar mazām laivām, bēgļu pārvietošanas skaits kopš 2019. gada ir samazinājies par 75%.
Laikā, kad pāris pieteicās ģimenes atkalapvienošanās vīzai, Iekšlietu ministrijas apstrādes standarts bija 12 nedēļas. Kad ģimenes Apvienotās Karalistes advokāts jautāja par kavēšanos šā gada februārī, 12 mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas, amatpersona e-pastā norādīja, ka Iekšlietu ministrija piedzīvo “ievērojamu kavēšanos” lēmumu pieņemšanā par ģimenes atkalapvienošanos un nevarēs sniegt atjauninātu laika grafiku lēmuma pieņemšanai.
Vīrs teica: “Ceru, ka ģimenes atkalapvienošanās vīzas pieteikums tiks izskatīts ļoti drīz. Mūsu mazuļa droša atnākšana ir brīnums, un viņš ir nākotnes cerības zīme. Man bija jāmaksā daudz naudas par braucienu no Hartūmas, lai nogādātu savu sievu un meitu drošībā, bet nauda nāk un iet… tikai dzīvībai ir nozīme.
