Slēgti asfaltētie ceļi 0
Ventspils novada Ances pagasta zāģētavā “Ozolnieki” nupat darbi apstājušies, jo pārtrūkusi tās saite ar ārpasauli: abi piebraucamie ceļi – gan grants, gan asfaltbetona – kravu pārvadājumiem slēgti.
Zāģētava, kas nodrošina darbu gandrīz visam pagastam, šobrīd spiesta raidīt cilvēkus atvaļinājumā, nav arī iespējams aizvest šķeldu līdz Ventspils katlumājai, ar kuru noslēgts līgums par kurināmā piegādi. Ja šī situācija ieilgs, Ventspils var palikt bez siltuma. Arī līgumu ar reģiona lielāko zāģētavu “Kurekss” par lielo dimensiju baļķu sazāģēšanu “Ozolniekos” šobrīd nav iespējams izpildīt.
Zāģētavas direktors Mihails Grīnvalds ir norūpējies, vai uzņēmums finansiāli šādu dīkstāvi spēs izturēt, jo arī ziemā sala dēļ uz laiku nācies darbus pārtraukt, tāpēc šī dažu mēnešu laikā ir jau otrā dīkstāve. M. Grīnvalds: “Līdz šim šķīdonī izmantojām asfaltēto ceļu, kaut arī līdz Ventspilij prom atpakaļ sanāk sešdesmit kilometru līkums, ir pilnīgi skaidrs, ka pa grants ceļiem atkusnī kravu vest nedrīkst. Bet šogad slēgts arī asfaltētais ceļš, no kura, gan tiesa, palikušas bija tikai bedres un ielāpi. Protams, lētāk ir aiztaisīt ciet, nevis saremontēt. Nav kravu, nav problēmu! Bet ko lai mēs darām? Man atbild – gaidi, kad zīmes noņems! VAS “Latvijas valsts ceļi” interneta mājas lapā sarkaniem burtiem rakstīts – nemaz neprasiet, nevienam nekādas atļaujas dotas netiks! Braukt drīkst tikai smagās automašīnas, kas savāc pienu, un punkts.”
Kaut arī Vidzemes pusē pavasara atkusnis atnāk vēlāk, SIA “Vikers” direktors Viktors Jonins stāsta, ka ap Cēsīm daudzviet ceļi jau vaļā un šobrīd braukšanai ar kravas transportu praktiski derīgi ir tikai galvenās nozīmes ceļi, jo daudzviet slēgti arī otrās kategorijas asfaltēti ceļi.
“Trakākais, ka izjukuši arī vēl nesen par Eiropas naudu būvētie autoceļi. Ceļa posmi Bērzkrogs–Madona, Līgatne–Nītaure sastāv no ielāpiem un šķērsprofila lūzumiem. Mēs ieguldām lielu naudu, pērkot modernas mašīnas ar vairākām asīm, kuru spiediens uz ceļa klājumu nav lielāks kā ar pasažieriem pilnam autobusam, maksājam bargu ceļa nodokli un pērkam atļaujas kravas pārvadāšanai.
Gadā “Vikers” patērē vairāk nekā simts tūkstošus tonnu dīzeļdegvielas, kas nozīmē, ka akcīzes nodoklī vien tikai mūsu uzņēmums valstij samaksā 170 000 latu, taču ceļi ir tik slikti, ka gandē tehniku, bet tagad, kad tie slēgti, es nevaru pat legāli aizbraukt uz mežu, lai pārvestu meža tehniku, kas arī maksā miljonus,” stāsta V. Jonins.
Gints Priekulis, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, uzskata, ka ceļu uzraugošo institūciju un kravas pārvadātāju starpā tomēr jānotiek sarunām, kas panāktu kompromisu un nepieļautu, ka slēgto ceļu dēļ uzņēmums praktiski pārstāj darboties.
Līdz šim gan neviens ceļu pārvaldītājs ne Ventspils, ne Talsu novadā nav bijis gatavs slēgto ceļu radītās problēmas uzklausīt un kopīgi meklēt risinājumu. Vienīgi VAS “Latvijas valsts ceļi” Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis piekritis, ka nepieciešamas sarunas, kuru laikā tiktu rasts abām pusēm pieņemams risinājums un ka situācija, kāda radusies Ances pagasta zāģētavā, nav tikai uzņēmēja personīgā problēma.
Uzziņa * VAS “Latvijas valsts ceļi” pārziņā ir 20 150 km autoceļu. * Ik pavasari virs 10 t smagām kravām uz vienu līdz diviem mēnešiem tiek slēgti ceļi 10 000 – 12 000 km garumā. * 2010. gadā bedrītes remontētas 490 000 m2 jeb 49 ha platībā. Avots: Valsts autoceļu gadagrāmata 2010. |
Viedoklis
Gints Priekulis, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Nepieciešama procedūra, kas izslēgtu situāciju, kāda nupat pieļauta Ancē. Ja zāģētavai jāizved viena krava dienā, tad kāpēc gan pa asfaltu, kas nerūgst, to nedrīkstētu darīt? Kaut vai rīta pusē, kaut ar mazāku svaru? Mēs ievērojam visas zīmes – kur drīkst, tur braucam, kur nedrīkst, tur nebraucam, maksājam nodokļus un būtu tikai normāli, ja par ceļiem atbildīgie cilvēki ņemtu vērā arī mūsu situāciju.”
