Skartu 77 skolas 13
Saskaņā ar IZM datiem: ja noteikumus pieņemtu pašreizējā redakcijā, pašvaldībām būtu jālīdzfinansē pedagogu algas 77 vidusskolās. Sarakstu ar konkrētām skolām gan no IZM neizdevās iegūt. Arī LIZDA pagaidām vēl rēķina, kā IZM ieceres varētu ietekmēt skolotāju algas. LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško uzskata: valsts finansējumam vidusskolas skolotāju algām nevajadzētu būt atkarīgam tikai no tā, cik skolēnu klasē. Būtu jāņem vērā arī tas, cik liels attālums ir līdz nākamajai tuvākajai vidusskolai. “Taču katrā ziņā vidusskolu tīkls turpmāk būs vairāk atkarīgs no tā, vai un cik pašvaldības būs gatavas piemaksāt skolotāju algām,” spriež I. Mikiško. Apskatot mazo vidusskolu absolventu sniegumu centralizētajā eksāmenā, jāsecina, ka situācija šajās skolās ir ļoti dažāda. Ir lauku vidusskolas, kuru absolventu sekmes ir pat labākas nekā dažās valsts ģimnāzijās.
Noteikumu projekts paredz arī citas pārmaiņas: tiek palielināts skolēnu skaits pret vienu pedagoga mēneša darba likmi: 21 novada pilsētai un 12 Pierīgas novadiem. Šāds lēmums pamatots ar to, ka reālā skolēnu skaita attiecība tur jau tagad ir lielāka, nekā noteikumos paredzēts, taču arī šis lēmums var nedaudz ietekmēt pedagogu atalgojumu konkrētajās pašvaldībās. Minimāli arī mainīts koeficients, pēc kā aprēķina algas par darbu katrā klašu grupā. Paredzams, ka nedaudz pieaugs darba samaksa par 7. – 9. klašu skolēnu apmācīšanu, bet saruks par darbu vidusskolas klasēs.
Nav saprotams, kāds būs šo noteikumu liktenis, ja sāks darboties jaunais skolotāju algošanas modelis, ko patlaban aprobē skolās. IZM apgalvo, ka iecerētās izmaiņas sagatavos skolas jaunā modeļa ieviešanai, bet I. Mikiško uzskata: ja tiešām no nākamā mācību gada tiks īstenots jaunais modelis, patlaban caur valdību stumtais noteikumu projekts nemaz nebūs vajadzīgs un pat nestāsies spēkā.
