Somijā publisko informāciju par naudas atmazgāšanu bankā “Nordea” 0
Somijas raidorganizācija YLE pirmdienas vakarā publiskoja noplūdinātos dokumentos esošu informāciju, kas liecina par Ziemeļvalstu banku grupas “Nordea” iesaistīšanos naudas atmazgāšanā.
Saskaņā ar šiem dokumentiem bankā “Nordea” Somijā ieplūda simtiem miljonu eiro, tai skaitā no aizdomīgiem avotiem.
Jauna datu noplūde ir atklājusi slepenu čaulas kompāniju tīklu, kas caur šo sistēmu ir pārskaitījis miljardiem eiro.
Noplūdinātie dokumenti parāda vairākus pārkāpumus naudas izcelsmes jomā un vedina uzskatīt, ka daži no šiem pārskaitījumiem bija mēģinājumi noslēpt līdzekļus, kas iegūti ar kriminālām darbībām, tātad ir norādes uz naudas atmazgāšanas riska faktoriem.
Sistēmu esot izveidojusi Krievijas uzņēmēju grupa, no kuriem daži ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko aprindu cilvēki.
Noplūdinātajos datos ir liecības par naudas pārskaitījumiem, e-pasta saraksti un kompāniju dokumentiem par laiku no 2005. līdz 2017.gadam. Svarīgākā šo datu daļa attiecas uz pārskaitījumiem no Lietuvas bankām “Ūkio bankas” un “Snoras”, kuras tagad ir slēgtas.
Šis materiāls tika nodots starptautiskam pētniecisko žurnālistu konsorcijam “Organized Crime and Corruption Reporting Project” (OCCRP), kā arī Lietuvas vietnei 15min.lt.
YLE pētnieciskās žurnālistikas komanda MOT ir vienīgā Somijas mediju organizācija, kas ieguvusi šos datus.
Noplūdinātie dokumenti norāda uz to, ka vismaz 700 miljoni eiro, tai skaitā no aizdomīgiem pārskaitījumiem, nonāca kontos banku grupā “Nordea”, un apmēram 200 miljoni tika pārskaitīti uz kontiem Somijā. Starp “Nordea” klientiem bija arī simtiem šaubīgu kompāniju, kuru reālos īpašniekus identificēt ir gandrīz neiespējami.
Pašreizējie likumi pieprasa bankām identificēt savus klientus un noteikt aizdomīgu līdzekļu izcelsmi. Starp riska faktoriem ir situācijas, kad kompāniju nepārprotami vada fiktīvs direktors vai starpnieks.
MOT parādīja daļu no šiem dokumentiem Policijas augstskolas pētniecei un Tamperes Universitātes docentei Pirjo Jukarainenai. “Te noteikti ir vairāki gadījumi, kad būtu vajadzējis skanēt trauksmes zvaniem,” viņa sacīja.
“Saskaņā ar likumu bankai ir jāpazīst savi klienti, jāsaprot uzņēmējdarbības fons un arī pastāvīgi jāseko tās operācijām.
Tas acīmredzami nav noticis,” konstatēja Jukarainena.
Noplūdinātie dati kļuva pieejami ne vien YLE komandai MOT, bet arī 20 citām starptautisko mediju organizācijām.
Starp personām, kas guvušas labumu no slepenā tīkla, ir Putina bērnības draugs mūziķis Sergejs Roldugins.
Noplūdinātie dokumenti norāda uz naudas pārskaitījumiem vairāk nekā 60 miljonu eiro apmērā no čaulas kompānijām Rolduginam, kura neparastā bagātība iepriekš bija pieminēta 2016.gadā noplūdinātajos Panamas dokumentos.
Roldugins neatbildēja uz OCCRP lūgumiem sniegt interviju.
Ievērojams skaits noplūdinātajos dokumentos minēto čaulas kompāniju bija izveidotas investīciju bankas “Troika Dialog” klientiem. Šīs bankas ilggadējs vadītājs un akcionārs ir bijis uzņēmējs Rubens Vardanjans.
Vardanjans pētnieciskajiem žurnālistiem atzina, ka viņa vadītā banka nebija jautājusi klientiem par viņu līdzekļu izcelsmi.
“Es neesmu eņģelis. Krievijā jūs vai nu sākat revolūciju, atstājat valsti, vai sadarbojaties. Es sadarbojos,” Vardanjans sacīja intervijā OCCRP.
Vardanjans, kurš pārdeva “Troika Dialog” Krievijas lielākajai valsts bankai “Sberbank”, ir cieši saistīts ar “Nordea”, kas ir bijusi viņa nekustamo īpašumu biznesa svarīga finansētāja.
“Nordea” ir piešķīrusi aizdevumus apmēram 420 miljonu eiro apmērā Vardanjana kompānijām nodokļu patvēruma vietās.
Par to kļuva zināms no tā sauktās “Paradīzes dokumentu” datu noplūdes 2017.gadā.
“Nordea” atteicās sniegt interviju MOT un paziņoja, ka nevar komentēt informāciju par tās iespējamiem klientiem banku noslēpuma noteikumu dēļ.
Dānijas policija pērn paziņoja par izmeklēšanas sākšanu pret “Nordea” saistībā ar iespējamām naudas atmazgāšanas aktivitātēm. Izmeklēšana tika sākta pēc naudas atmazgāšanas skandāla “Danske Bank”.
