Speciālisti bažījas par iecerēto e-veselības projektu 0
Ja Latvijā ieviesīs e-veselības projektu pašreizējā redakcijā, pacientam būs jārēķinās, ka par visām viņa diagnozēm, operācijām, izmeklējumu rezultātiem un citiem veselības datiem varēs uzzināt krietni vairāk cilvēku nekā līdz šim, un nav izslēgts, ka viņu vidū būs arī svešinieki, šāda bažas laikrakstam “Diena” pauduši nozares speciālisti.
Laikraksts norāda – paredzēts, ka piekļuve šiem datiem būs visiem ārstiem, taču tos drīkstēs izmantot tikai pacientu ārstējošie ārsti. Kā to uzraudzīs un atklās, vēl neesot skaidri noteikts. Medicīnas tiesību eksperti norādījuši, ka šāda kārtība radīs lielu risku pacienta privātumam un problēmas ar datu aizsardzību.
“Lielākais risks, kas var būt, – cilvēks vispār vairs neies pie ārsta vai nesniegs informāciju, zinot, ka tā var noplūst,” saka Medicīnas tiesību institūta vadītāja Solvita Olsena. E-veselības sistēmas ieviešana Latvijā sākās pirms desmit gadiem un skars ikkatru iedzīvotāju, taču par to sabiedrībai, iespējams, zināms mazāk nekā par sabiedriskā transporta e-talonu.
E-veselības sistēma jau ir tehniski izstrādāta, un rudenī varētu sākt pilotprojektu četrās ārstniecības iestādēs – strādājot jau ar reālu pacientu datiem. Taču tikai tagad, kad projekts ir tuvu finiša taisnei, projekta īstenotāji – Veselības ministrijas iestāde Nacionālais veselības dienests (NVD) – sāk piemērīt sistēmai tiesisko rāmi. Izstrādāts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, un līdz 17.augustam ilgs tā publiskā apspriešana.
Kā informē “Diena”, Eiropas Reģionālās attīstības fonda nauda – aptuveni pieci miljoni latu – e-veselības projekta pirmajai kārtai jāsteidz apgūt līdz 2013.gada beigām. Datu valsts inspekcija (DVI), kas Latvijā uzrauga personas datu aizsardzību, par projektu vēl nav aicināta izteikties. DVI direktore Signe Plūmiņa laikrakstam atgādinājusi – personas medicīnas dati ir īpaši sensitīvi dati. Kad e-veselība ienāks ikdienas dzīvē kā pastāvīga sistēma, vēl nav zināms. Veselības ministres padomniece Dita Gabaliņa paudusi – vispirms pilotprojektā jāpārliecinās, kā sistēma strādā.
E-veselības sistēmas uzturētājs ir NVD, sistēmu veido četri lieli savstarpēji saistīti bloki. Pirmais ir integrācijas platforma, proti, sistēma, kas nodrošinās sistēmā ziņojumu apmaiņu. Otrs – pacienta elektroniskā veselības karte, kurā mediķi veiks visus medicīniskos ierakstus – diagnozes, izmeklējumu rezultātus, izrakstītos medikamentus. Trešā – pierakstu un nosūtījumu sistēma, kurā pacients varēs elektroniski pierakstīties pie ārsta. Ceturtais bloks ir e-recepte, kuru īstenos kā šajā kārtā pēdējo.
NVD pārstāvji “Dienai” nosaukuši vairākus ieguvumus no iecerētās sistēmas. Tā kā visi pacienta medicīnas dati nonāks vienotā sistēmā, pacients, autorizējoties portālā, varēs ar tiem iepazīties. Viņam vairs nevajadzēs prasīt dokumentus no slimnīcām papīra formātā. Arī mediķi varēs operatīvāk iegūt informāciju par pacienta veselību. Zinās, kādas zāles pacients lieto, kādi izmeklējumi pēdējā laikā veikti. Valsts ietaupīs, jo izmeklējumi nebūs jāveic dubultā. Sākot e-veselības sistēmu, datus ievadīs no nulles – netiks vākti vēsturiskie dati par pacientiem, izņemot pēdējos slimnīcu izrakstus. Paredzēts, ka e-veselības sistēmā būs gan valsts, gan pašvaldības, gan arī ar laiku privāto iestāžu medicīnas dati par katru pacientu.
Kā “Dienai” stāstījis NVD E-veselības departamenta direktors Mārtiņš Gailītis, e-veselības sistēmā būs paredzēta iespēja, ka pats pacients varēs aizliegt piekļuvi noteiktiem medicīnas datiem, piemēram, par plastiskās ķirurģijas operācijām vai seksuāli transmisīvām slimībām. NVD pārstāve Laura Lapiņa teikusi – pacients varēs “atķeksēt” kaut vai visus datus, neļaujot tiem piekļūt. “Taču sākotnēji informācija ir pieejama visiem, kamēr pats neesi pateicis, ka negribu, lai šie dati ir pieejami,” paudis Gailītis. Kā noskaidrojis laikraksts, datu pieejas liegšanas kārtība MK noteikumu projektā nav aprakstīta.
Lai sargātu pacientu datus, paredzēts – ja kāds ārsts būs bez pamata skatījies sveša pacienta datus, viņu varēs sodīt – izslēgt no ārstniecības personu reģistra. Tiesa, neesot arī skaidri noteikts, kāda būs uzraudzība. NVD pārstāvji pauduši – pats pacients svešinieka pēdas – skatījumu – redzēšot sistēmā un varēšot par to ziņot NVD.
“Tā ir bezatbildība pret Latvijas pacientiem,” tā par sagatavotajiem MK noteikumiem laikrakstam teikusi Olsena. Viņa norāda – pirmā lielā problēma jau ir tā, ka nekur nav skaidri definēti e-veselības sistēmas mērķi un nav parādīti sasniedzamie rādītāji. Olsena arī skaidro – lai nodrošinātu tiesiski pamatotu e-veselības sistēmas darbību, vajadzēja izstrādāt likumu un Saeimai bija jābūt lēmējai, nevis valdībai. MK nav tiesīgs regulēt cilvēktiesības, atzīmē Olsena.
“Noteikumi pēc būtības nekādā veidā nenodrošina cilvēku privātās dzīves aizsardzību,” paudusi Olsena. Kādai daļai no procesa ir kādas normas paredzētas, taču nav arī skaidri izstrādāts process – “mēs tikai tiekam līdz šo īpaši sensitīvo datu piekļuvei, un arī tas ir viss”. Kā “Dienai” skaidrojis NVD, piekļuve paredzēta ārstniecības personām dažādos līmeņos – ārstiem būs pieeja visiem datiem, māsām – ierobežotam datu apjomam.
Olsena arī atgādinājusi – Pacientu tiesību likumā noteikts, ka informācija, kas attiecas uz identificētu pacientu, ir aizsargājama. Normatīvie akti jau nosaka veselības aprūpes datu apstrādes aizliegumu kā tādu un pēc tam nosaka izņēmumus, proti, ka drīkst apstrādāt tikai ar personas informētu piekrišanu. Par to nekas nav teikts MK noteikumu projektā.
Olsena gan norādījusi, ka tas ir nepareizs uzstādījums, ka ārstam jāzina pilnīgi visa informācija par savu pacientu. “Ārstam ir jāzina tikai tik daudz, cik nepieciešams, lai šo pacientu ārstētu,” teikusi Olsena un piebildusi – ja ārsts zinās visu, ir iespēja, ka viņš informācijā noslīks, turklāt, pacientu ārstējot, ir jāņem vērā esošais stāvoklis.
Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība publiski izteikusies pret iecerēto e-veselības projekta modeli, norādot, ka pilnīgi visu pacienta medicīnisko datu pieejamība e-veselības informācijas sistēmā tiešsaistes režīmā globālajā tīmeklī rada nopietnu apdraudējumu šo datu aizsardzībai.
“Tā ir Pandoras lāde, kuru šobrīd nevajadzētu vērt vaļā,” par iecerēto sistēmu “Dienai” izteicies arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Par krietni labāku risinājumu viņš uzskata turpināt attīstīt ārstniecības iestādēs lokālās elektroniskās datubāzes. Ja citai ārstniecības iestādei būs nepieciešami dati par kādu pacientu, tā varēs vērsties ar individuālu pieprasījumu. Gabaliņa gan norādījusi, ka lokālas datubāzes nozīmētu ļoti lielas izmaksas ārstniecības iestādēm.
Olsena paudusi, ka ārvalstīs e-veselības sistēmas tehniskie risinājumi ir ļoti dažādi. Piemēram, ir valstis, kurās ar personas brīvprātīgu piekrišanu visi svarīgie medicīnas dati ir ietverti elektroniskajā veselības datu kartē, ko pacients pats ņem līdzi uz ārstniecības iestādi. Cits risinājums ir tā sauktais neatliekamo datu apjoms – nevis visi, bet paši būtiskākie personas veselības pamatdati, kas ir iekļauti e-veselības sistēmā. Citās valstīs ir vienota informācijas sistēma, taču esot jādomā, kā nodrošināt pacienta tiesības un datu aizsardzību.
