Šantāža ar deklarēšanos 73
Ar šo lēmumu Saulkrastu novada pašvaldība piedalās tai pašā šantāžā ar deklarēšanos, kuru pirms diviem gadiem aizsāka Rīgas pašvaldība, pēc tam turpināja Carnikavas, Mārupes un citu novadu un pilsētu pašvaldības. Par ēkām, kurās neviens nav deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu, agrāk maksāto 0,2% vietā jau jāmaksā 1,5% no ēkas kadastrālās vērtības jeb aptuveni septiņas reizes vairāk, nekā bija līdz šim.
Māris Rātfelders, protams, nav vienīgais rīdzinieks, kuram Saulkrastos pieder vasarnīca un kuram pašvaldība uzkrāvusi šādu nodokļa slogu. Saulkrastu novada administratīvajā teritorijā pavisam ir 25 bijušie dārzkopības kooperatīvi ar tūkstošiem ēku. Pēc novada pašvaldības datiem, tajos ir 3948 ēkas, kurās šogad neviens nebija deklarējis savu dzīvesvietu un kuru īpašniekiem šogad jāmaksā vairākkārt lielāks nodoklis.
Ja ziemā nepatīk, vari nedzīvot
Rātfeldera k-gam un simtiem citu pensionāru uzkrautais nekustamā īpašuma slogs Saulkrastu, Carnikavas un citu novadu pašvaldību deputātus neuztrauc.
Tāpat neuztrauc, ka no koka celtajās būdiņās ziemā nevar dzīvot.
Tā kā pēc būvju klasifikācijas noteikumiem vasarnīcas, dārza mājas un citas pieskaitītas apdzīvojamām ēkām, arī ministriju ierēdņiem nav svarīgi, vai vasarnīcu tās īpašnieks izmanto visu gadu vai tikai vasaras mēnešos. Kad savulaik rakstīju par rīdzinieku, kurš bija nonācis līdzīgā ķezā ar vasarnīcu Carnikavas novadā, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis atbildēja, ka Carnikavas novada pašvaldības izdotie apbūves noteikumi nenosaka dārza mājas īpašnieka tiesības vai pienākumu dzīvot tajā tikai vasarā. Tātad – ja koka būdā ziemā dzīvot pašam nepatīk, vari nedzīvot.
Pašvaldību amatpersonām uztraukums ir par ko citu, proti, par deklarēto iedzīvotāju skaita saglabāšanu savās administratīvajās teritorijās. Tas nekas, ka deklarēšanās ir fiktīva un ka būtībā tiek pārkāpts likums. Saulkrastu novada pašvaldībā plāno, ka 2018. gadā nekustamā īpašuma nodokļa ienākumi par ēkām pieaugs par aptuveni 600 000 eiro. Bet tas nodokļa 0,2% likmes vietā ieviešot 1,5% likmi, nauda nāktu griezdamās.
Ar šo fiktīvās deklarēšanās šantāžu pašvaldības pūlas pārdalīt sev par labu iedzīvotāju ienākuma nodokli, no kura par deklarēto personu ieņēmumiem 80% plūst vietējās pašvaldības kasē. Bet tās jau ir miljonos mērāmas summas. Noteikts deklarēto iedzīvotāju skaits ļautu piekļūt arī tiem miljoniem, kas pašvaldībām plūstu no Eiropas fondiem. Tāpēc arī citām pašvaldībām ir kārdinājums spiest deklarēties. Ja stāsts ir par miljoniem, tad šantāža ar deklarēšanos ir tā vērta, lai pensionāru iebildumus par nesamērīgu nodokli neņemtu vērā.
