Spriedze Baltkrievijā aug: Tautas ultimāts nesadzirdēts, streikotājus draud atlaist 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Precīzas informācijas, cik cilvēku Baltkrievijā pievienojušies opozīcijas pirmdien izsludinātajam visvalsts streikam, šobrīd nav un tā ir arī ļoti mainīga, jo mainās arī situācija, cilvēkiem te pievienojoties protestiem, te atkal atgriežoties darbā.
Tikmēr Svetlanas Tihanovskas vadītā opozīcija cer, ka streiku un protestu kustība tikai tikko sākusies un turpmāk vērsīsies aizvien spēcīgāka.
Kā zināms, naktī no svētdienas uz pirmdienu beidzās Tihanovskas 13. oktobrī Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenku uzstādītā ultimāta laiks.
Tā sauktā Tautas ultimāta prasības bija paziņojums par aiziešanu no prezidenta amata, vardarbības izbeigšana pret protestētājiem ielās, visu politieslodzīto atbrīvošana.
Pretējā gadījumā Tihanovska brīdināja par “visu uzņēmumu nacionālo streiku, visu ceļu bloķēšanu, tirdzniecības sabrukumu valsts veikalos”. Lukašenko nav izrādījis nekādu vēlmi šajā aicinājumā ieklausīties, un plašas ielu demonstrācijas ar sekojošām vardarbīgām to apspiešanām Minskā, kā arī citās Baltkrievijas pilsētās sākās jau svētdien.
Pēc opozīcijas aktīvistu sniegtajām ziņām, streikam pirmdien pievienojušās vairāk nekā tūkstoš firmu, kas pārstāv mazo un vidējo biznesu – veikali, kafejnīcas, medicīnas centri, IT pakalpojumu sniedzēji, trenažieru zāles, tūrisma kompānijas un tā tālāk. Baidoties no represijām, firmas streikošanu atklāti neatzīst, bet maskē darbu pārtraukumus ar “brīvdienām”, “tehniskiem iemesliem”, “remontu”.
Lielie uzņēmumi svārstās
Lielo uzņēmumu gadījumā cilvēku, kas izšķīrušies atklātam streikam, tomēr procentuāli varētu būt maz. No lielajām valsts kompānijām, kurās reģistrēta atsevišķu strādnieku vai strādnieku grupu neiziešana darbā, tiek minēti minerālmēslu ražotājs “Grodno Azot” Grodņā, Minskas automobiļu rūpnīca MAZ, Minskas autovilcēju rūpnīca, sadzīves tehnikā ražotājs “Atlant”, Minskas traktoru rūpnīca MTZ, Minskas elektrotehniskā fabrika.
Pirmdien strādnieki pulcējās pie caurlaidēm, pieprasīja priekšniecības ierašanos, izteica tai savas prasības. Vairākums, pauduši savu noskaņojumu, pēc tam tomēr atgriežas darbā. Lielajos uzņēmumos vairākkārt radās situācijas, kad viena maiņa darbu beidz, bet otra neierodas, vai arī neierodas kāda ceha brigāde, speciālists, kas liek apturēt visu ražošanas procesu, un vadībai steigā jāmeklē aizvietotāji.
Strādnieki ņem atvaļinājumu uz sava rēķina. Vairākos gadījumos streikojošie vai tie, kas simpatizē streikam, ieraksta videovēstījumus un izvieto tos internetā, skaidrojot savas rīcības motīvus.
Pie vairākiem uzņēmumiem, piemēram, “Naftan” Novopolockā, Minskas autovilcēju rūpnīcas un “Grodno Azot” dežūrē automašīnas ar spēka struktūru darbiniekiem, aizturēto pārvadāšanai domāti furgoni, teritorijā patrulēja omonieši.
Ir aizturētie. Uzņēmumu vadība un drošībnieki, piemēram, uzņēmumā “Belņeftjehim”, pirmdien neielaida ražotnē cilvēkus, kas zināmi kā opozīcijas aktīvisti.
Cilvēkiem, kas noskaņoti streikot, draud ar atlaišanām. Situāciju pārraugošā Baltkrievijas ziņu vietne “Tut.by” vakar informēja par atlaišanas gadījumiem naftas pārstrādes uzņēmumā “Belorusņeftj” valsts austrumu pilsētā Rečicā.
Sēdošas protesta akcijas, kā arī ielu gājienus pirmdien un otrdien tāpat veikuši Baltkrievijas Valsts universitātes un Baltkrievijas Valsts medicīnas universitātes studenti. Skolas darbojas, taču daļa bērnu uz mācībām neierodas. Ziņo, ka varas iestādes skolotājiem pieprasa šo bērnu sarakstus. Skolas apmeklē situāciju pārlūkojoši Izglītības ministrijas darbinieki.
Valstī viss “mierīgi”
“Streiks nav izgāzies, lai ko par to arī neteiktu [Lukašenko] režīma piekritēji, kuru paliek aizvien mazāk un mazāk,” pirmdienas vakarā intervijā “Radio Brīvā Eiropa” uzsvēra Lietuvā patvērumu radusī Tihanovska.
Viņa piebilda, ka izjūt lepnumu par katru, kurš atradis sevī spēku un drosmi pievienoties protestiem.
Tihanovska savā sociālo tīklu sazināšanās servisa “Telegram” profilā vakar mudināja lielo uzņēmumu darbiniekus atbalstīt streikojošās brigādes un cehus ar fotogrāfijām un sižetiem par notiekošo, tos izplatot un stāstot citiem.
Viņa arī atzina, ka uzņēmumu strādnieki izjūt ārkārtīgi lielu spiedienu no vadības puses. Baltkrievijas varas iestādes stūrgalvīgi apgalvo, ka nekādu streiku nav, lielie uzņēmumi strādā “parastā režīmā”, mācību process turpinās, kaut zināms “nemiers” darba kolektīvos esot vērojams.
Lukašenko sanāksmē, veltītā “6. Visbaltkrievijas tautas sapulces” sagatavošanai, klātesošajiem vakar apgalvoja, ka aicinājumi streikot nākot no Polijas un Lietuvas, bet nevienu nevajagot ne uz ko pierunāt un katram sava izvēle esot jāizdara pašam – ja strādnieki negribot strādāt, lai nestrādājot, taču tie būšot tikai daži.
Kas attiecas uz augstskolu studentiem, tad tos, kuri piedalās nesankcionētās akcijās, pēc Lukašenko domām, vajadzētu atskaitīt.
Jāatlaiž esot arī tādi pasniedzēji, “kas augstskolās uzvedas pretīgi”. Katrā gadījumā “Tautas ultimāta” termiņa beigas un streiku draudi ir radījušas papildu spriedzi jau tā nemierīgajā Baltkrievijā, kur prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanas dēļ šodien rit jau 81. protestu diena.
Tikai pirmdienas gaitā vien pēc Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas oficiālās informācijas aizturētas 580 personas. Vakar lielu rezonansi Baltkrievijā izraisīja vairāk nekā desmit Minskas specializētā kardioloģijas medicīnas un zinātnes centra “Kardioloģija” mediķu aizturēšana.
Ap 20 šā centra darbinieku no rīta bija izgājuši tā sauktajā solidaritātes ķēdē, nostājoties ar baltkrievu nacionālajiem karogiem gar ielas malu.
Drīz ieradās mikroautobusiņi ar drošības dienesta darbiniekiem. Vienpadsmit ārstus aizveda, daļai izdevās aizbēgt.
Aizturētos, kuru vidū bija vairāki prominenti ķirurgi, nogādāja kādā milicijas daļā, pie kuras, atbalstot mediķus, sapulcējās ap pussimts ļaužu, tostarp aizturēto kolēģi. Līdz pusdienlaikam visi aizvestie, sastādot protokolus par masu pasākumu rīkošanas noteikumu pārkāpumu, tika atbrīvoti.
Jāpiezīmē, ka opozicionārā noskaņojuma dēļ “Kardioloģijā” nesen darbu zaudēja iestādes vadītājs, Baltkrievijā ļoti pazīstams kardioķirurgs Aleksandrs Mročeks.
Tihanovskas preses sekretāre Anna Krasuļina žurnālistiem paudusi, ka Baltkrievijas varasiestādes pūlas noklusēt protestu apmērus, lai demonstrētu, ka nekas nopietns jau nenotiek, līdzīgi tāpat, kā vara rīkojas, noliedzot Covid-19 nopietnību un nāvju skaitu.
Tikmēr zināmu satraukumu par iespējamiem traucējumiem ražošanā Baltkrievijā paudis Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs. “Bez šaubām, tas ir kaut kas, no nevar, ko grūti atstāt bez uzmanības. Protams, mēs vērojam situāciju.
Mums [Krievijā] ir ārkārtīgi svarīgi, cik uzticami un ritmiski funkcionē šie uzņēmumi,” viņš sacīja, atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai traucējumi Baltkrievijas uzņēmumu darbībā varētu ietekmēt arī Krievijas ekonomiku.
