Skolēni mācīsies attālināti arī turpmāk, dienā veiks uz pusi vairāk Covid-19 testu 1
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai Covid-19 saslimstības dēļ Latvijas valdībai nebūtu jāpieņem tik galēji lēmumi, ka jāaizliedz publiskie pasākumi, jāslēdz kafejnīcas, mācību iestādēs jāpāriet tikai uz attālinātām mācībām, tā turpina ieviest dažādus ierobežojumus.
Vakar Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka skolēniem no 7. līdz 12. klasei attālinātās mācības tiek pagarinātas līdz 15. novembrim, jo, kā skaidroja epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, skolas ir lielākā koronavīrusa izplatības riska zona.
Pēdējā nedēļā augsta saslimstība bijusi tieši pusaudžiem vecumā no 13 līdz 19 gadiem – četras reizes lielāka nekā bērnudārza audzēkņiem.
Valdība nolēmusi arī strauji palielināt kovida diagnosticējošo testu kapacitāti – šonedēļ dienā tikšot veikti līdz pat 8000 testu, kas esot par 60% vairāk nekā līdz šim.
Veselības ministre Ilze Viņķele cer, ka inficēšanās līkne stabilizēsies un nākamajās divās trijās nedēļās tikšot novērots tās kritums. Savukārt slimnīcās tas būšot jūtams ar lielāku laika nobīdi.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājam Kārlim Rācenim, kurš strādā par ārstu P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, gan nešķiet, ka saslimstības mazināšanās varētu notikt tik strauji.
“Ja dienā tiek konstatēti apmēram 200–250 jauni inficētie, tad uz miljonu iedzīvotāju, pieņemot, ka Latvijā ir divi miljoni iedzīvotāju, tie ir 100 jauni gadījumi.
Pavasarī Itālijā karstākajā pandēmijas laikā tie bija 80 saslimušie uz vienu miljonu iedzīvotāju. Mēs patlaban atrodamies tur, kur itāļi pavasarī. Jāņem vērā, ka Latvijas medicīnas sistēma krietni atpaliek no medicīnas sistēmas, piemēram, Vācijā un arī Itālijā,” sacīja Rācenis “TVRiga 24” un prognozēja, ka pēc 5–7 dienām slimnīcās būšot pamatīgs slimnieku pieplūdums.
“Nedēļas laikā slimnīcās dienā varētu nokļūt 20–70 jaunie pacienti, no kuriem 3–10%, visticamāk, būs ar smagu slimības gaitu,” uzskata Rācenis.
Vakar galvenajā kovida ārstēšanas vietā Latvijas Infektoloģijas centrā atradās 81 pacients, bet kopš vakardienas slimnieki tiek vesti arī uz Tuberkulozes un plaušu slimību centru Sauriešos, kas ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) sastāvdaļa un kur patlaban ārstējas 23 pacienti. Pirmdien Latvijas stacionāros kopumā ārstējās 171 Covid-19 pacients.
RAKUS valdes pārstāvis Aleksejs Višņakovs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātus vakar informēja, ka situācija ar kovida slimnieku izvietošanu esot diezgan stabila, bet tā nav stabila ar mediķu individuālās aizsardzības līdzekļiem.
Daudzi piegādātāji esot atteikuši, bet tie, kuriem šie līdzekļi ir, tos piedāvā nopirkt par ļoti augstām cenām. Lielākajā valsts slimnīcā individuālo aizsardzības līdzekļu rezerves pietikšot vairs tikai vienam mēnesim un patlaban neesot skaidrs, kas notiks pēc tam.
Reģionālās slimnīcas cenšas dzīvot pēc saviem individuālajiem plāniem, jo visām ārstniecības iestādēm nav vienota kopīga Veselības ministrijas izstrādāta plāna, ja kovids turpinās strauji izplatīties.
Piemēram, Vidzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs pastāstīja, ka nesen slimnieku pieplūdums nācis no Vecpiebalgas un ka nodaļā atrodoties 20 pacienti.
“Esam izstrādājuši plānu – ja būs vajadzība, pārprofilēsim vēl vienu nodaļu ar 24 gultām,” deputātiem situāciju skaidroja Muskovs. Pagaidām ārstniecības procesu varot nodrošināt, kaut gan saslimuši un pašizolācijā atrodas 16 mediķi.
Patlaban topot kovida ārstēšanas vadlīnijas, tās izstrādātas RAKUS un nodotas testēšanai P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.
“Ceturtdien šīs vadlīnijas nosūtīsim visām slimnīcām,” solīja Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes departamenta vadītāja Sanita Janka. Vadlīnijas ministrija kopā ar RAKUS izstrādāšot arī ģimenes ārstiem, lai viņiem būtu labāk saprotams, kad jāsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde un pacients jāved uz slimnīcu.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš teica, ka patlaban mums ir tikai “mājas, darbs un svaigs gaiss” un ir jāierobežo kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem.
Valdības noteiktie ierobežojumi
Augstskolām daļēji attālināti jāstrādā līdz pat gada beigām – lekcijām jānotiek attālināti, praktiskās nodarbības var notikt klātienē.
No piektdienas, 30. oktobra privātos pasākumos gan iekštelpās, gan ārpus telpām drīkstēs vienkopus pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēki. Publiskos pasākumos kopā drīkstēs būt ne vairāk kā 300 cilvēki gan iekštelpās, gan ārpus telpām.
Publiskās vietās iekštelpu pasākumos cilvēkiem ir jābūt fiksētās, personalizētās sēdvietās un jāvalkā sejas maska, pasākumiem jānotiek, apmeklētāju skaitam nepārsniedzot 50% telpas kapacitāti.
Arī ārtelpās, pulcējoties ne vairāk kā 300 cilvēkiem, nevar pārsniegt 50% ārtelpas kapacitāti, kā arī jānodrošina distance starp apmeklētājiem.
