Vai ierēdniecības reformēšanas centieni Latvijā lemti neveiksmei? 10
Gunta Veismane, kādreizējā Valsts kancelejas vadītāja: “Panākt pārmaiņas valsts pārvaldē nav viegli. Lai tas notiktu, tās jāgrib abām iesaistītajām pusēm. Nepieciešama gan politiskā vēlēšanās veikt reformas, gan ierēdniecības ieinteresētība to visu ieviest dzīvē. Lai arī tiek runāts, ka ierēdņu algas ir lielas, taču tās tomēr ir daudz zemākas nekā privātajā sektorā, tāpēc profesionālākie valsts pārvaldes darbinieki atrod darbu ārvalstu vai privātajās institūcijās. Tāpēc bieži vien tie valsts pārvaldē palikušie ir birokrātiskie ierēdņi, kas pārmaiņas negrib, vai arī tie, kuri vēlas strādāt valsts un sabiedrības labā, jo saskata tajā savu misiju. Diemžēl, kamēr pārmaiņas neieviesīs, tikmēr arī nebūs iespēja šiem censoņiem adekvāti samaksāt. Jo mazāks birokrātiskais aparāts, jo labākas algas varam maksāt tiem, kas var izdarīt vairāk un labāk.”
Māris Gailis, bijušais valsts reformu ministrs: “Stāvēšanas inerci ir grūti izkustināt, jo pārmaiņas neviens negrib pat tad, ja ir slikti. Tāpēc arī pretestība ir liela. Mārtiņa Krieviņa uzstādījums man ļoti patika, bet acīmredzot bija kaut kāds konflikts ar premjeru. Ja grib veidot nopietnu pārvaldes reformu, personai, kas to virza, jābūt ne vien motivētai, bet arī politiski spēcīgai. Vienkāršs ierēdnis to izdarīt nevar.”
Armands Kalniņš, kādreizējais Valsts civildienesta pārvaldes vadītājs: “Opozīcija būs vienmēr, taču ir svarīgi, ko gribam sasniegt un ar kādiem spēkiem. Ja gribam profesionālu civildienestu, tad diemžēl pašreizējais atalgojums nav motivējošs. Ir jābūt vienotai politiskajai un ierēdniecības gribai, tad viss sanāk. Ja viedokļi atšķiras, tad ne tik viegli. Ļoti žēl, ka Krieviņa kungs pametis amatu, jo viņa ieceres šķita ļoti labas.”
