Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka cer, ka pašreizējā krīze Eiropas Savienību (ES) padarīs vēl stiprāku.

Lasītākie

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32

Kokteilis

VIDEO. “Tā ir Rita? Ko tu stāsti!” Lauris Reiniks nosauc attiecību eksperti Ritu Lasmani par bezpajumtnieci

Lasīt citas ziņas

Šteinbuka piekrita, ka Eiropu vajā daudzas problēmas – vāja ekonomikas izaugsme, neskaidras nākotnes iespējas un nespēja efektīvi risināt bēgļu problēmu. Tāpat gaidāmais Lielbritānijas referendums par palikšanu vai izstāšanos no ES rada papildu spriedzi.

“Gribu citēt EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, kurš teicis, ka stāvoklis Eiropā nav labs un ES ir par maz savienības un par maz Eiropas. Negribētu to interpretēt, bet skaidrs, ka visas krīzes, ar kurām Eiropa pēdējā laikā ir saskārusies sākot no 2007. gada – banku krīze, potenciālā Grieķijas iziešana no eiro zonas, terorisma draudi, bēgļu krīze un arī ekonomiskās krīzes sekas, kuras nebūt nav pārvarētas, nebūt nevairo optimismu. Gan cilvēkiem, gan politiķiem piemīt pesimistisks sentiments,” atzina Šteinbuka.

Viedoklis

Kārlis Streips: Rīgā mēs varam dzert ūdeni no krāna tāpēc, ka Eiropas Savienība nofinansēja ūdens un kanalizācijas sistēmas sakārtošanu

Krimināls

Imantā tramvajs nāvējoši notriec sievieti. Valsts policijā uzsākts kriminālprocess

Aizsardzības ministrijas “72 stundu” buklets papildināts ar būtisku informāciju, kā rīkoties kara gadījumā

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka ES nav tā sliktākā situācija. “Bet vienlaikus – kur tad ir labi? Mēs gribam dzīvot Antarktīdā, Jaunzēlandē? Uzskatu, ka Eiropas projekts joprojām ir ļoti labs, Eiropas vērtības ir saprotamas. Man negribētos dzīvot citā sabiedrībā, es piekrītu šīm vērtībām. Ir arī teiciens – kas tevi nenogalina, padara tevi stiprāku. Arī Eiropas projekts tika izveidots pēc Otrā Pasaules kara kā atbilde šim karam, un sasniegumi bija tik milzīgi, ka pirms krīzes Eiropas iedzīvotājiem likās, ka dzīve ir skaista, un tas tā būs vienmēr. Ceru, ka krīze padarīs Eiropu vēl stiprāku. Arī analītiķi, politiķi no krīzes ir saņēmuši mācības, uz kuru pamata stiprināt visu sistēmu” teica Šteinbuka.

Viņa arī piekrita, ka daudziem cilvēkiem ir aizmirsies, kādu labumu ir devusi ES. “Jebkura krīze rada neapmierinātību, uztraukumu, un tas ir ļoti cilvēcīgi, bet nekā labāka šobrīd piedāvājumā nav. Piemēram, tie paši bēgļi meklē patvērumu Eiropā, jo Eiropa visvairāk ievēro cilvēktiesības, Eiropa var piedāvāt dažādus labumus. Tā ir labā puse, par kuru mēs vispār nedomājam,” norādīja EK pārstāvniecības vadītāja.