Foto – Anda Krauze
– Grāmatas ievadā rakstāt, ka par savu publicistiku esat saņēmis brutālus draudus, melnu atriebību un klaju nodevību. Vai varat nosaukt vaininiekus? 18
– Man nekļūs labāk, ja nosaukšu vārdus, viņi paši zina.
Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos
25
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot
3
Ziemeļamerikas indiāņu zvēru horoskops. Uzzini, kurš dzīvnieks esi tu!
17
– Kad tas viss piedzīvots un pārciests, vai bija vērts?
– Es paliku godīgs un uzticīgs pats sev. Tāpēc šodien varu aizmigt ar tīru sirdsapziņu un skatīties lasītājiem acīs. Materiāli, emocionāli un veselības ziņā esmu daudz zaudējis. Bija stundas, kad visa ģimene balansējām uz izmisuma robežas. Bet mēs ar to tikām galā.
– Kur sakņojas jūsu bezbailība?
– Esmu jūrmalnieks ceturtajā paaudzē, un jūrmalnieki vienmēr ir bijuši mazliet dulli. Bet, nopietni runājot, sabiedrība nemainās un nemainīsies, ja nebūs cilvēku, kas uzdrošinās. Tas, ka sekos pretdarbība, ir skaidrs, tomēr vienalga tu nedrīksti sēdēt malā.
– Varbūt jūsu dzimtā ir bijuši dumpinieki?
– Jā, visos laikos – gan 1905. gadā, gan ar Kārli Ulmani saķērās, gan vēlāk ar komunistu režīmu. Bet nedomāju, ka tieši tas ir mani ietekmējis. Drīzāk tas, ko pieredzēju, strādādams Somijā. Somi aizstāv savas vērtības, ir prasīgi pret saviem politiķiem un noraida iedomību un alkatību. Viņiem nav ne naftas, ne zelta, auksts klimats, klinšaina zeme, nezinu, kā tur var kaut ko izaudzēt, tāpēc somi ir spiesti sadarboties, spiesti strādāt kopā vienā komandā, viņi ieklausās viens otrā, uzticas un tur vārdu. Tas ir pamatu pamats, kas viņiem dod labklājību, mieru un drošību. Arī mums jābūt tikpat principiāliem un stingriem. Es vēlētos, ka mēs atkal varētu sadzirdēt cits citu un uzticēties viens otram. Lai solījums nozīmē solījumu un darbs nozīmē darbu. Tad miers un drošība būtu pamatvērtības, kas ļautu auglīgi kopt šo valsti. Daudzi ir bijuši spiesti aizmukt no Latvijas un rast patvērumu citur, ne jau dzenoties pēc lielā eiro, bet meklējot drošības sajūtu. Šobrīd augstākie politiķi negrib dzirdēt, šausmīgā augstprātība un liekulība nav vārdiem aprakstāma. Par Latvijas katastrofālo demogrāfisko ainu runā starptautiskas organizācijas, gudri eksperti, bet mūsu Finanšu, Ekonomikas un Labklājības ministrijas vienkārši nospļaujas par to, jo ir visgudrākie. Nav dialoga. Ja šo attieksmi varētu mainīt, tas ir mans sapnis.
