Suņa oža – intelekts . Kas to ietekmē? 0
Autors: Uģis Dravnieks
Kas mūsu izpratnē ir intelekts? Indivīda spēja uzkrāt zināšanas, analizēt faktus, veidot iemaņas un lietot tās pēc vajadzības dažādās situācijās. Atmetot mūsdienu sabiedrības tieksmi saskatīt suņos cilvēciskas uzvedības pazīmes un piedēvēt antropomorfas īpašības, pieņemsim, ka suņa intelekts ir spēja formēt un nemainīgi uzrādīt stabilas iemaņas, proti, izteikti demonstrēt vienu un to pašu reakciju uz kādu kairinātāju. Jo gudrāks ir suns, jo ātrāk veidojas iemaņas un precīzāk tās tiek lietotas. Dabiski, jo paklausīgāks ir suns, jo vieglāk tam iemācīt nepieciešamo.
Mūsdienās kinoloģija ir spērusi soli uz priekšu un tai vairs nav raksturīga izteikti stingra apmācības shēma ar sodiem un suņa personības apspiešanu. Gluži pretēji, pat dienesta suņus māca ar pozitīvo pastiprinājumu. Un šīs sistēmas pamatā ir kontakts ar saimnieku. Tātad, pārfrāzējot iepriekš teikto, jo labāks ir kontakts ar saimnieku un jo paklausīgāks ir suns, jo ātrāk tas mācās. Iemaņas veidojas apmācību gaitā un uzkrājot pieredzi. Visvienkāršākā ir suņa reakcija uz savu vārdu. Tas ir pirmais, ko kucēnam iemāca. Ja tas ātri iemācās reaģēt uz savu vārdu un saimnieka intonāciju, rodas iespaids un prieks par suņa intelektu. Turpmāk, izmantojot sarežģītākas iemaņas, suns dažreiz rada pat saprātīgas būtnes iespaidu.
Savukārt par suņa ožu uzskatāma tā spēja kopējā smaržu masā atrast un izcelt konkrētā medījuma aromātu. Jo lielākā attālumā suns saož meklēto, jo labāka ir oža.
Šis raksts ir veltīts suņa ožas un intelekta korelācijai. Vienkāršākiem vārdiem, vai gudram sunim būs arī laba oža. Runa būs vairāk par putnusuņiem – gan saliniekiem – seteriem un pointeriem, gan kontinentālajiem universāļiem. Kāpēc par putnusuņiem? Jo šīs medību suņu šķirņu kategorijas pārstāvjiem darba objekts ir jāatrod attālināti, vadoties pēc smaržas diedziņa, ko atnes vējš.
Savulaik rakstnieks un kaislīgs mednieks, putnusuņu pazinējs Sergejs Aksakovs rakstīja, ka smalka oža ir iedzimta, pārmantojama putnusuņu īpašība. Ožas precizitāte var sasniegt neticamu līmeni un vienmēr ir apvienota ar apbrīnojamu apķērīgumu, teju saprātu. Īpašs uzsvars uz vārdiem vienmēr ir apvienota. Savukārt Krievijas un padomju zinātnieka, neiropatologa un neirofiziologa, vairāku grāmatu un publikāciju autora Jevgeņija Sepa teorija vēsta, ka ožas receptoru ietekmē dzīvniekiem attīstījušās priekšējās smadzenes, kas sākotnēji bija ožas smadzenes. Turpmāk tās pilnveidojās un sadalījās, kļūstot par priekšējām, starpsmadzenēm un gala smadzenēm. Gala smadzenēs kā nervu sistēmas augstākajā sektorā radās visu maņu centri. Smaržas receptoru pilnveidošanās noveda pie priekšsmadzeņu progresīvas attīstības. Priekšsmadzenes kļuva par orgānu, kas kontrolē visu dzīvnieka uzvedību. Proti, jo priekšsmadzenes (divas lielās priekšējās puslodes) ir attīstītākas, jo labāk darbojas suņa ožas aparāts. Tātad suņa ožas precizitāte un tālumspēja ir tieši atkarīgas no tā intelekta. Bet vai ožu var attīstīt? Pastāv uzskats, ka katram sunim ir stingri atmērīts, cik tāla būs tā oža. Bet, pilnveidojot zināšanas un uzkrājot pieredzi, suns, protams, gudrs suns, iemācās šo savu limitu izmantot maksimāli efektīvi. Tādā veidā var teikt, ka ožu var attīstīt, uzlabot. Lai dotu sunim iespēju apgūt šo mākslu, pēc iespējas vairāk jātrenējas un jāstrādā dažādos apstākļos. Jaunam medniekam jāļauj pārbaudīt putnu slēpņus, pēdas, lai viņš saprastu un iemācītos atšķirt tukšu smaržu un nākotnē pie tās nekavētos. Arī darbs atšķirīgos laika apstākļos un vide dod iespēju sunim pilnveidoties. Pat pastaigas jaunās vietās attīsta smaržu uztveri un papildina pieredzi.
