– Arī Latvijā pēdējā laikā daudz tiek runāts par Krievijas propagandu, ar kuras palīdzību Putins visus apbur un liek viņam noticēt. Bet vai tiešām tā? Varbūt Putins ir tas, ko lielākā daļa krievu patiešām vēlas, un, ja nebūs Putina, tad viņiem vajadzēs kaut ko līdzīgu vietā? 41
– Protams, te ir zināma mijiedarbība, it īpaši, ja mēs runājam par laiku, kad Putins tikko nāca pie varas. Tolaik viņš tiešām līdzinājās šķidrumam, kas automātiski pieņem tā trauka formu, kurā nonācis. Iesākumā viņš taustījās un mēģināja paredzēt, kādi soļi varētu būt populāri, un gūt atbalstu sabiedrībā. Sākumā viņš runāja par demokrātiju un vārda brīvību, tad ievēroja, ka ir vēlme pēc “stingrās rokas”, – sākās cīņa ar oligarhiem. Taču ar laiku Putins saprata, ka nav vajadzības sekot tautas vēlmēm, ja pats tās var veidot. Lai to izdarītu, nepieciešams tikai kontrolēt masu medijus. Kamēr cilvēks nav atlaists no darba un viņa ledusskapis nav pavisam iztukšojies, tas strādā. Paēdušam cilvēkam ir slinka politiskā apziņa, viņš viegli pakļaujas tam, ko saka no augšas. Taču bada sajūta liek vairāk domāt pašam.
– Vai Staļina kults, kas tagad kļūst arvien populārāks Krievijā, arī ir Putina uzspiests vai arī tas visu laiku bijis sabiedrības zemapziņā un tagad iznācis gaismā?
– Ikvienā sabiedrībā vienmēr ir dažādi noskaņojumi, taču stingra pārliecība par vērtībām parasti ir nelielai daļai. Krievijā vienmēr bijusi neliela daļa pārliecinātu staļinistu, neliela daļa liberāļu, neliela daļa neonacistu, taču pat visas kopā tās neveido sabiedrības vairākumu. Taču propaganda var izcelt kādas vērtības, paziņojot – “tās ir mūsu garīgās saites”. Diemžēl šobrīd Krievijā tiek izceltas “melnsimtnieku” vērtības, kas apvieno stingras varas, ksenofobijas un pareizticības kultu. Staļins ir kļuvis par simbolu, lai gan patiesībā tas ir kaut kāds virtuāls Staļins. Vai viņi zina var Staļina laiku represijām? Vai viņi vēlas, lai kaut kas tāds mūsdienās notiktu? Lai sāktu apšaut visus, kas kļūst par traucēkli varai? Nē, protams… Viņu iztēlē Staļins ir vadonis, kurš efektīvi pārvalda valsti, satriec visus pretiniekus un apvieno nāciju. Tātad pilnīgs pretstats reālajam Staļinam – paranojas pārņemtam tirānam, kurš masveidā iznīcināja iedzīvotājus un gandrīz nobeidza pats savu valsti Otrā pasaules kara laikā. Ja tagad parādītos īstais Staļins, tautu pārņemtu šausmas un panika. Propaganda rada tēlus un pielāgo tos sabiedrības pieprasījumam. Un arī Putins ir šāds tēls. Ja televīzija sarīkotu reālas debates Putins pret Navaļniju, tad Putins zaudētu bez variantiem. Pietiktu kaut vai parādīt Krievijas ierēdņu lepnās pilis, pastāstīt par reālajām problēmām reģionos, un visi propagandas tēli vienā mirklī sabruktu.
