Sākums Īrijā 9
Draudzene Sandrai palīdzējusi Īrijā atrast mājvietu un darbu. Sandra angļu valodā tolaik zinājusi vien dažas frāzes. Sākot ar oficiālu apkopējas darbu viesnīcā, pārņēmis azarts. “Pirmos divus gadus strādājām 18 stundas dienā bez brīvdienām, jo tajās tīrījām privātās mājas. Vienu brīdi pat 15 mājas vienlaikus. Rausām naudu, strādājām, strādājām. Protams, par minimālo algu, tomēr tā bija liela nauda,” atceras uzņēmēja. Viņa teic, ka sākumā roka nav cēlusies pirkt maizi, kas Īrijā maksā trīs eiro. Latvijā bija mācījusies visu laiku taupīt.
“Bija ļoti grūti pierast. Tomēr mūs Īrijā kā māla pikas izmīcīja par tādiem, kādi esam patlaban. Es patlaban esmu pilnīgi cits cilvēks nekā biju Latvijā. Es esmu mainījusi attieksmi pret citiem cilvēkiem, uzskatus, dzīves skatījumu, vērtības. Īrijā ir daudz vieglāk dzīvot nekā Latvijā, arī grūti strādājot, ir vienkāršāk. Mēs ļoti smagi strādājam, es darbojos 12 stundas dienā, kaut man ir savs bizness. Tas ir citādi, es strādāju sev, nevis citiem. Jā, te ir jāstrādā, bet zini, ka būs brīvdienas, ka vari plānot atvaļinājumu, ka ienākumi ir adekvāti. Protams, ir problēmas. Ļoti dārgi ir jāmaksā par mašīnas uzturēšanu, par māju, par elektrību. Visi rēķini ir ļoti lieli, nodokļi arī ir augsti. Un tomēr jūties brīvāks,” tā Sandra.
Pēc apkopējas darba viesnīcā Sandra karjeru turpinājusi slimnīcā. Vispirms kā apkopēja, tad kā medmāsas palīdze. Pabeigusi arī skolu šajā specialitātē. Iepaticies mācīties un iestājusies Latvijā Biznesa vadības augstskolā, pabeigusi to ar vidējo atzīmi 9,2, vēlāk arī tālmācībā ar vidējo atzīmi 8,3 – Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu. Vienlaikus arī apguvusi masiera un citas skaistumkopšanai vajadzīgās specialitātes.
“Studijas Īrijā arī uzlaboja manas angļu valodas valodas zināšanas. Rakstīju savus kursa darbus latviešu angļu valodā, Maikls tos pārrakstīju angļu angļu valodā,” ar smaidu atceras Sandra. Dzinulis mācībām vispirms bijis darbs, vēlāk Sandra sapratusi, ka, Īrijā mācoties, cenšas atgūt to, ko Latvijā nav izdarījusi. Turklāt pēc Latvijā sociālajā hierarhijā ieņemtās samērā augstās vietas negribējies “visu atlikušo mūžu strādāt par apkopēju Īrijā”.
