“Tās man dzīvē ļoti noder” – Agneses stāsts par dārzkopības un floristikas zināšanām 0
Autore: Ilona Bērziņa
“Manā pašreizējā dzīves posmā galveno lomu ir ieņēmusi floristika, bet dārzkopība nekur nepazūd,” saka Bulduru tehnikuma absolvente Agnese Safonova. Tā tikai šķiet, ka florista profesija ir viegla – sakārto ziedus pušķī, un viss. Patiesībā ir vajadzīga krietna zināšanu bagāža un praktiskā darba pieredze. Mācības Bulduru tehnikumā to visu dod un tas ir labs starts tālākai izaugsmei katram, kuram pie sirds ir dārzkopība un citas “zemes lietas”.
Sapnis par florista profesiju Agnesei Safonovai radās jau mācoties Laucienes pamatskolā. “Tas bija ap astoto vai devīto klasi. Skolā notika ļoti forši pasākumi, kuros mūs iesaistīja, un līdz ar dekorēšanu vienam mazam pasākumam man radās sapnis mācīties par floristi,” stāsta Agnese. Tomēr uzreiz tas nav izdevies, jo tad, kad Agnese beidza 9.klasi, floristu grupa nenokomplektējās. “Tāpēc aizgāju mācīties par dārzkopības tehniķi, un tas man ir devis ļoti daudz zināšanu,” viņa saka. Dārzkopības tehniķa uzdevums nav vienkārši “strādāt dārzā”. Šis speciālists plāno un organizē kultūraugu pavairošanu un audzēšanu, kā arī ražas novākšanu un uzglabāšanu. Profesijā var pievērsties stādaudzēšanai, puķkopībai, dārzeņkopībai vai augļkopībai. Šī kvalifikācija dod pamatu darbam stādaudzētavā, siltumnīcā, augļu vai dārzeņu audzēšanas saimniecībā. Tā var noderēt arī cilvēkam, kurš vēlas attīstīt pats savu stādu audzēšanas uzņēmumu.
Simtgades stipendija un Eiropas jauno dārzkopju konkurss
“Mācoties dārzkopību, saņēmu Simtgades stipendiju. Par to iepriekš pat nezināju. Skola kopā ar Zemkopības ministriju izvērtē audzēkņus, skatās sekmes, dalību skolas pasākumos un sasniegumus, arī Erasmus+ projektos,” pauž Agnese. Jāatzīmē, ka Simtgades stipendiju iegūt nav viegls uzdevums, būtībā tā ir valsts atzinība vienam no tehnikuma izcilākajiem un aktīvākajiem absolventiem.
Nozīmīga šajā ziņā bija viņas dalība Eiropas jauno dārznieku konkursā Vācijā, Vicburgā, kur piedalījās 21 komanda no 13 Eiropas valstīm – Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Igaunijas, Vācijas, Ungārijas, Itālijas, Latvijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Polijas, Slovēnijas un Šveices. Konkursā pārbaudīja zināšanas par augu pavairošanu un stādīšanu, augu, dārzeņu sēklu un dēstu pazīšanu, darbarīku sagatavošanu, kukaiņu un augu bojājumu atpazīšanu, kā arī praktisku teritorijas ierīkošanu. No audzēkņiem, kuri mācās ainavu būvtehniķa un dārzkopības programmās, skola dalībai šādos konkursos vienmēr izvēlas zinošākos audzēkņus, kuri spēj ātri reaģēt un kuriem ir labas angļu valodas zināšanas. Jāatzīmē, ka 2028. gadā Bulduru tehnikums kļūs par XII Eiropas jauno dārznieku konkursa rīkotāju, un šādas sacensības Latvijā notiks pirmo reizi.
Cik daudz zināšanu vajadzīgs labam ziedu pušķim?
Agnesei dārzkopības tehniķa un floristikas zināšanas lieti noder arī iesaistoties topošā dzīvesbiedra, arī Bulduru tehnikuma absolventa, Gustava Gulbja ģimenes saimniecībā “MiglDārzi” Kuldīgas novada Laidu pagastā. Tā ir lielākā sertificētā zemeņu stādu audzētava Latvijā un viena no tās specializācijām ir arī dažādu šķirņu un audzēšanas tehnoloģiju pārbaude. Tomēr tās darbības lauks ar to vien neaprobežojas, saimniecībā audzē arī vīnogas, mellenes un dažādus augļu kokus.
Taujāta, kas īsti ir dārzkopības tehniķa darba lauks, Agnese saka, šī profesija apvieno vairākas jomas – dārzniecību, dārzu ierīkošanu, dārzu kopšanu. “Klāsts ir ļoti plašs. Bija arī mazliet arboristikas pamati, bet vairāk dārzkopība, dārzeņu audzēšana, augļkopība un citas lietas. Tas man dzīvē šobrīd ļoti noder.” Savukārt atbildot uz jautājumu, kāds ir florista darba lauks un vai pietiek ar puķu sakārtošanu pušķī, Agnese smejas, ka tas ir tāds sapņainais tēls par florista darbu. “Man liekas, to var sadalīt divās daļās, ir tehniskais darbs un ir tā skaistā daļa – pušķu veidošana un pasūtījumu izpildīšana. Es darbojos divos uzņēmumos. Vienā pamatā ir ziedu veikals, otrā – izbraukumi dažādu pasākumu dekorēšanai. Protams, jāprot strādāt ar klientiem, viņus apkalpot, pieņemt dažādus viedokļus un arī kritiku. Un ir neredzamā daļa – ziedu kopšana, regulāra apgriešana, ūdens mainīšana un viss pārējais. Pirmais priekšstats parasti ir, ka tikai saliec ziedus un atdod cilvēkam, bet ar to viss nebeidzas. Bulduru Dārzkopības vidusskola man iedeva visas vajadzīgās zināšanas – gan krāsu mācībā, gan par to, ka katram ziedam ir savs raksturs. Ļoti daudzām zināšanām jāsanāk kopā, lai izveidotu labu pušķi. Pēc tam esmu izmācījusies arī par florista zelli, tas ir tāds augstāks mācību līmenis. Tur vēl vairāk iemāca par kompozīciju veidošanu. Ja cilvēks no malas uztaisa kompozīciju vai pušķi, mēs redzam daudz kļūdu, kuras skolā mums iemācīts pamanīt. Piemēram, kādus ziedus labāk nelikt vienā pušķī kopā, lai tas būtu noturīgs, ilgāk stāvētu vāzē un priecētu. Ziedu veikalā mums ir arī telpaugi un augi podiņos. Cilvēkiem ir svarīgi saņemt padomu no speciālista, kur augu labāk audzēt, kas tam patīk, kādu augu izvēlēties konkrētai vietai. Piemēram, vecākiem cilvēkiem reizēm vajag augu, kam nepieciešama mazāka kopšana. Reizēm jautā arī par lietām dārzā, vai konkrētu augu drīkst stādīt, kur to labāk likt. Man pašai tas arī interesē. Skolā jau var mācīties, bet, ja pašam nav intereses, tad dzīvē ir ļoti grūti. Man patīk tā sajūta, ka kopumā ir ļoti daudz zināšanu.”
Uzdodu arī nedaudz provokatīvu jautājumu: ja būtu jāizvēlas – nodarboties ar dārzkopību vai floristiku, kam dotu priekšroku? Agnese atbild, ka abas šīs profesijas iet roku rokā. Katrai ir savas nianses, bet viena otru papildina.
Agnese stāsta, ka Bulduros mācījusies arī dārzu ierīkošanu, kā izvēlēties augus, kā dārzu plānot, saskaņot. “Ja ir lielāks projekts, tad vairāk sadarbojas ar ainavu būves tehniķiem vai citiem speciālistiem, jo viņi izstrādā drenāžu un citas tehniskās lietas. Mēs vairāk skatāmies augu saderību, ko ar ko stādīt kopā, izvietojumu un tamlīdzīgi. No pasniedzējiem par praktisko daļu var iemācīties ļoti daudz. Mācīties no grāmatām ir viena lieta, bet, kad praktiski strādā, rodas pavisam citi jautājumi.”
Starp citiem jautājumiem ir arī stāsts par “augu modi” – ko stādām dārzos, puķu podos, ko liekam uz palodzēm un ko gribam redzēt pušķos? Agnese atzīst, ka mode tiešām ir visās dzīves jomās, kā drēbēs, tā arī ziedos. “To ietekmē lielie izplatītāji, jaunas šķirnes un tirgotāji. Arī floristikā redzams, kas konkrētajā brīdī ir aktuāls. Piemēram, šobrīd cilvēki ļoti pārgājuši uz pušķiem papīrā – tie piesaista vairāk nekā pušķi bez iesaiņojuma. Kādreiz bija otrādi: ja ziedi ir ietīti, šķita, ka kaut ko slēpj vai ziedi nav labi. Tagad, ja papīra nav, cilvēki reizēm pat neskatās. Līdzīgi ir ar augiem. Cilvēki internetā ierauga kādu šķirni, piemēram, īpašas petūnijas, un pēc tam grib tieši tādas. Interneta ietekme šobrīd ir ļoti liela.”
Floristikā skaists rezultāts ir tikai redzamā darba daļa. Bulduru tehnikuma floristikas speciālista programmā māca izvērtēt un sagatavot augu materiālu, veidot pušķus, vainagus un telpu dekorus, plānot pasākumu noformējumu un rūpēties par tā uzstādīšanu. Līdzās kompozīcijai un augu pazīšanai programmā ir arī klientu apkalpošana, cenu un tāmju aprēķināšana, preču uzskaite un darba organizēšana. Floristikas speciālistam jāspēj uzklausīt pasūtītāju, piedāvāt risinājumu noteiktā budžetā un laikā, sagādāt materiālus un panākt, lai iecere izdodas arī ārpus darbnīcas – veikalā, svinību telpā vai pasākuma vietā. Bulduru tehnikumā floristikas speciālista programma ir paredzēta pēc 12. klases un ilgst pusotru gadu.
Šeit var apgūt arī ainavu būvniecību, ēdināšanu un viesmīlību, savukārt pieaugušajiem pieejama tālākizglītība un kursi.
