Kategoriski pret 18
Oskars Irbītis, satiksmes negadījumu tiesu eksperts: “Es esmu kategoriski pret ideju par tehnisko apskašu veikšanu reizi divos gados. Šī ideja ir bīstama, jo Latvijas autoparks ir sliktā stāvoklī un līdztekus jauniem auto pa ceļu pārvietojas pilnīgi grausti, kas nopietni apdraud satiksmi. Argumenti par to, ka tehniskais stāvoklis reti ir tiešais CSNg iemesls, ir nepareizi interpretēti fakti. Ļoti bieži tieši sliktais tehniskais stāvoklis ir bijis CSNg veicinošais faktors un ir tieši saistāms ar CSNg smaguma pakāpi – veca, izrūsējuša auto un jauna auto sadursmes rezultāts būs traģisks – jaunais auto vienkārši izbrauks cauri vecajam. Neviens nevar uzminēt, cik daudz negadījumu ir veicinājuši slikti, nenoregulēti lukturi, izbalējuši pagrieziena rādītāji un knapi redzami bremžu lukturi, kā arī defektīvi dzinēji bez jaudas. Par to, ka tehniskais stāvoklis nav izplatītākais CSNg tiešais iemesls, ir jāpateicas “piekasīgajiem” tehnisko apskašu inspektoriem.
Tehniskā apskate reizi divos gados būs apsverama tikai tad, kad 90% auto tehnisko apskati izies ar pirmo reizi un bez aizrādījumiem. Pašreizējā statistika ir vienkārši traģiska – katrs trešais auto ir ar būtiskiem defektiem.
Mēs varētu pāriet uz to valstu pieredzi, kur tehnisko apskati veic reizi divos gados, bet tad arī ar viņu spēles noteikumiem – tehniskā inspekcija uz ceļa var tikt veikta jebkuram auto jebkurā brīdī. Tad ir nepieciešamas vismaz 10 mobilās tehnisko apskašu stacijas pa visu Latviju, kas regulāri kontrolētu transportlīdzekļus uz ceļiem. Ja konstatētas problēmas, auto noņemtu no uzskaites uz laiku, līdz tehniskās problēmas novērstas. Jebkuram policistam būtu jābūt tiesībām auto nosūtīt uz tehnisko apskati mazāko aizdomu gadījumā par kādu defektu. Diez vai idejas iniciatori to gribēs…
Satiksmes drošība nav lieta, ar kuru varam tā spēlēties. Pie mums notiek tik liela šmaukšanās, auto gatavojot tehniskajai apskatei, ka var tikai brīnīties – aizņemas riepas no kaimiņa, maina lukturos lampiņas (aizstājot ķīniešu nelegālās lokizlādes spuldzes), skalo izpūtējus utt.
Es personīgi uz tehniskās apskates staciju braucu pat biežāk nekā reizi gadā – ja kas sāk grabēt auto, tad dodos uz lētāko diagnostiku Latvijā – servisos nav pieejamas tādas diagnostikas iekārtas – nav iespējams izkratīt balstiekārtu tiks sparīgi.”
Citas lietas ir svarīgākas
Jānis Mežulis, arhitekts: “Domāju, ka apskate reizi gadā ir optimāls risinājums mūsu Latvijas apstākļiem.
Tagad gan naktis nav diez ko tumšas, tomēr, ja mēģinām atcerēties ziemīgākus laikus, kur brauciens uz darbu un uz mājām notiek tumsā, tad, pēc maniem novērojumiem, katram otrajam auto gaismas spīd kā zvaigznes debesīs. Viena spožāka, cita zemāka.
Proti, šo auto tehniskā kvalitāte ir apšaubāma. Pagarinot laiku uz vairākiem gadiem, mēs visi būtu pakļauti lielākam riskam.
Domāju, ka ir vairāki citi aktuālāki jautājumi, par ko runāt. Piemēram, miglas lukturu nepamatota lietošana vai nemākulīga krustojumu satiksmes organizācija, vai arī braukšana aplī. Varbūt varam padomāt par labo pagriezienu ar zaļo papildsekciju vai rāvējslēdzējprincipa popularizēšanu.”
Edgars Utāns, AS “Latvenergo” transporta nodrošinājuma direktors: “Šis jautājums jau nav pirmo reizi pacelts publiskai apspriešanai, bet domāju, tiks iznīcināts arī šoreiz, jo ar tehnisko apskašu veikšanas nepieciešamību ir sasaistīta valsts nodokļu iekasēšanas mašīna (mistiskais TL ekspluatācijas nodoklis, UVTN). Līdzīgi arī sodu apmaksa piesaistīta apskašu veikšanas regularitātei un vismaz reizi gadā TL īpašnieks parādīsies pie CSDD kases un nodokļus un sodus neizbēgami nomaksās.
Piesegšanās ar rūpēm par tehnisko stāvokli un statistikas piesaukšanu ir negodīga, jo apskates punkti par dempinga cenām (plaši reklamējot) gadiem ilgi veic transporta līdzekļu diagnostiku, kuru auto īpašnieki arī izmanto, lai sagatavotos kārtējai apskatei un kuru statistika iekļaujas labā biedēšanas stāstā par katastrofālu transporta līdzekļu stāvokli. Tādējādi daļēji tiek grauts servisu bizness. Pēdējos gados tiek novērots tehnisko zināšanu un prasmju trūkums auto servisos (diemžēl jau visā Latvijā, arī Rīgā) saistībā ar kvalificēta darbaspēka trūkumu, kura izglītošanai daļēji arī tiek atņemta šī nauda ar šāda “biznesa” palīdzību. Tehniskās apskates jau sākotnēji tika būvētas kā pelnošs privātais bizness un vēl piedevām garantēts bizness.
Bet, ja runājam no tehniskā viedokļa, šobrīd līdz sešiem gadiem vecam (jaunam) auto apskate divos gados būtu pilnīgi pietiekama. Lietuvā (cik man zināms) visu laiku ir apskate pēc diviem gadiem, tāpēc CSDD uztraukums par Latvijas autoparka slikto tehnisko stāvokli ir nekas vairāk kā sava regulētā garantētā biznesa aizstāvēšana. Kur pazudušas kravas mašīnu apskates uz ceļiem? Kādas problēmas pieslēgties ar datoru uz ceļa un pārbaudīt atgāzes un citas sistēmas? Pārvietojamās stacijas mehānikas pārbaudei pats piedāvāju savā laikā pirms 15 gadiem – kaut kā tas “neaizgāja”. Labāk lai klients pats atbrauc un atved naudiņu un pēc tam gadu brauc, kā grib, līdz nākamai nodokļu iekasēšanas reizei. Bet kas uz ceļa notiek, tā ir braucēja paša izvēle – izdzīvošanas skola.”
