Tiesiski apšaubāmas rektora vēlēšanas Daugavpils Universitātē – IZM rīcība ir grūti saprotama 19
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šodien Daugavpils Universitātē (DU) paredzētas rektora vēlēšanas, kurās Arvīdam Barševskim, kurš šobrīd ir universitātes zinātņu prorektors un iepriekš divas reizes bijis arī rektors, pretī stājas bijusī izglītības ministre, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Ilga Šuplinska.
Trešdien notikušajās rektora amata kandidātu debatēs vairākkārt izskanēja jautājums, vai A. Barševskis vispār drīkst kandidēt. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa (IZM), atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, atklāja, ka tās ieskatā A. Barševskis nedrīkst tikt ievēlēts rektora amatā.
IZM gan īpaši uzsvēra, ka tai nav kompetences interpretēt likuma normas – tas esot tikai likumdevēja kompetencē. Tomēr ministrijai ir viedoklis – “ir nepārprotami skaidrs, ka par attiecīgas augstskolas rektoru var ievēlēt personu, kas līdz šim nav pildījusi rektora amata pienākumus attiecīgajā augstskolā vai šajā augstskolā bijusi ievēlēta uz vienu termiņu. Ja persona jau pildījusi rektora pienākumus divas reizes attiecīgajā augstskolā, trešo reizi kandidēt uz šīs augstskolas rektora amatu vairs nevar.”
To skaidri pasaka Augstskolu likuma 17. pants, kas paredz, ka rektoru ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes. Pārejas noteikumi to atgādina vēlreiz: “Persona, kuru laikā līdz 2021. gada 15. augustam Ministru kabinets apstiprinājis augstskolas rektora amatā uz otro pilnvaru termiņu, nav tiesīga pretendēt uz trešo rektora pilnvaru termiņu šajā augstskolā atbilstoši šā likuma 17. panta sestajā daļā noteiktajam.”
Šuplinskas laikā mainīts likums
Interesanti, ka šīs izmaiņas Augstskolu likumā tika pieņemtas laikā, kad izglītības un zinātnes ministre bija I. Šuplinska. Iepriekš likums paredzēja, ka nevar ievēlēt vairāk kā divreiz pēc kārtas, bet, kādu termiņu izlaižot, rektora amatā iespējams atgriezties.
I. Šuplinska skaidroja, ka likums mainīts tieši tāpēc, lai nebūtu šādu “Putina/Medvedeva variantu”. Kā zināms, Krievijas diktators Vladimirs Putins, lai formāli tiktu ievērota konstitūcija, vairākus gadus ieņēma premjera amatu, kamēr Krievijas prezidents bija iepriekšējais valdības vadītājs Dmitrijs Medvedevs, kurš pēc tam prezidenta vēlēšanās vairs nepiedalījās.
A. Barševskis toties uzskata, ka šādi salīdzinājumi esot nekorekti un nevietā. Arī IZM, viņaprāt, nevar būt iebildumu pret to, ka viņš kandidē vēlēšanās, jo ministrija nevarējusi nezināt, kas izvirzīts rektora vēlēšanām, un būtu laikus devusi ziņu, ja likums liegtu kādam no kandidātiem tikt ievēlētam.
Kā tulkot viedokli
Gan rektora amata kandidātu debatēs, gan pēcāk “Latvijas Avīzei” A. Barševskis stāstīja, ka esot konsultējies Saeimas Juridiskajā birojā, kurš paskaidrojis, ka likums neliedzot viņam kandidēt, jo likumam nav atpakaļejoša spēka un likuma izmaiņu pieņemšanas laikā A. Barševskis nav bijis rektors.
“Latvijas Avīzes” rīcībā ir šis atzinums. Pirmkārt, A. Barševska vārds tajā vispār nav minēts. Otrkārt, arī Juridiskais birojs norāda, ka tā kompetencē neietilpst oficiāla tiesību normu interpretācija. Līdz ar to arī Juridiskajam birojam ir tikai viedoklis, kas nav saistošs tiesām, valsts pārvaldes iestādēm un jebkurai citai institūcijai vai personai.
Treškārt, Juridiskā biroja atbildē skaidri teikts, ka “persona, kuru Ministru kabinets (ievērojot attiecīgo spēkā bijušo normatīvo regulējumu) laikā līdz 2021. gada 15. augustam apstiprinājis augstskolas rektora amatā uz otro pilnvaru termiņu, t. i., divas reizes pēc kārtas, pēc minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās nav tiesīga pretendēt uz trešo pilnvaru termiņu.”
Tātad te būtu vēl darbs juristiem, kas skaidrotu, vai viedokli pareizi saprot A. Barševskis vai tie, kuri uzskata, ka likums neļauj viņam kandidēt.
Vai gaidāma jauna tiesāšanās?
Rektora amata kandidātus izvirza Daugavpils Universitātes padome. Tajā līdz ar DU senāta virzītiem pārstāvjiem darbojas arī IZM izvirzītie un valdības apstiprinātie pārstāvji Māris Bozovičs, kurš šobrīd ir padomes pagaidu priekšsēdētājs, Vita Balode-Andrūsa un Jolanta Vjakse. V. Balode-Andrūsa atkāpās no darbības padomē pēc tam, kad šā gada sākumā klajā nāca ziņas par uzsāktu kriminālprocesu par iespējamu Eiropas struktūrfondu izkrāpšanu, kurā iesaistīts DU senāta virzītais padomes loceklis Jānis Kudiņš. Savukārt M. Bozovičs padomē palicis un bijis klāt arī lemšanā par rektora amatu kandidātiem. Attālināti tomēr pieslēgusies arī V. Balode-Andrūsa.
M. Bozovičs “Latvijas Avīzei” sacīja, ka signāls no ministrijas, ka A. Barševska ievēlēšana varētu būt likumam neatbilstoša, saņemts jau pirms kandidātu izvirzīšanas. Taču, tā kā A. Barševskis cēlis galdā Saeimas Juridiskā biroja atzinumu, kas nu, kā izrādās, ir tikai viedoklis, padome secinājusi, ka nav pamata ilggadējo rektoru neizvirzīt jaunām vēlēšanām.
Šajā situācijā IZM rīcība tomēr ir grūti saprotama. Pat ja tai nav likumu interpretācijas funkcijas, tā ir atbildīga par augstākās izglītības nozari Latvijā. Šobrīd tā pasīvi noskatās, kā amatam tiek virzīta persona, kam IZM ieskatā nav tiesību šo amatu ieņemt.
Ministrija šo savu pasivitāti skaidro ar augstskolu autonomiju un to, ka rektora kandidātu atlase ir padomes kompetence. “Ministrijai nav tiesību iesaistīties atlases procesā, bet, ja amatā tiek apstiprināts likuma prasībām neatbilstošs kandidāts, tad iestājas ministrijas atbildība atbilstoši savai kompetencei rīkoties, lai augstskola novērstu normatīvo aktu pārkāpumus,” atbildēja IZM. Tas liek domāt, ka ministrija rīkosies tikai pēc vēlēšanām un A. Barševska ievēlēšanas gadījumā gaidāma tiesāšanās par rektora vēlēšanu likumību.
Arī otra kandidāte I. Šuplinska pieļauj, ka varētu tiesāties, ja vēlēšanās zaudēs kandidātam, kura tiesības ieņemt rektora amatu ir apšaubāmas.
