Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša
Foto: Dainis Bušmanis

Ilze Kuzmina: Kura augstskola ir kā dimanta oliņa? “Kauns pa visu ģīmi, turklāt Eiropas līmenī” 36

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties
14 iecienīti produkti, kuru sastāvā ir vielas, kas var veicināt vēža veidošanos 3
Ukraina pazemo Putinu, pārkāpjot vienu “sarkano līniju” pēc otras
Lasīt citas ziņas

Kaut iespējamā krāpniecība, apgūstot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus Daugavpils Universitātē (DU), vēl nav līdz galam izmeklēta, kur nu vēl iztiesāta, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša valdību veidojošo partiju sadarbības padomē jau runā par to, ka DU būtu jāpievieno Latvijas Universitātei (LU), tā parādot gan neiecietību pret reputācijas zudumu un, prasti sakot, iespējamo zagšanu, gan sakārtojot finanšu pārvaldību DU un arī konsolidējot resursus augstākajā izglītībā.

Taisnība, ka neiecietībai ir jābūt, un ne tikai pret klaju zagšanu un krāpšanos, bet arī draugu būšanu, kad “lietas” sakārto tā, lai iepirkumos uzvar savējais. Tāpat taisnība, ka Latvijas augstākajā izglītībā vēl daudz kas sakārtojams un konsolidējams. Taču pārsteidz iedoma, ka tieši LU paspārnē daugavpilieši iemācīsies godīgi saimniekot, jo arī Latvijas Universitāte neizskatās skaidra kā dimanta oliņa. Esošo rektoru Indriķi Muižnieku, iespējams, tiesā par nepamatotu dāsnu atlaišanas pabalstu izmaksu, bet viņa bijušo vietnieci Baibu Broku par kukuļņemšanu saistībā ar LU Rakstu mājas būvniecības iepirkumu. Valsts kontrole LU turklāt izteikusi pārmetumus par nepamatoti lētu savu īpašumu izīrēšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ministres padomnieks Sergejs Ancupovs teic: no tā laika, kad veikti iespējamie kriminālnodarījumi, LU daudz kas mainījies, piemēram, izveidota padome. Interesanti gan: DU padomi IZM aicinājusi atkāpties, kaut iespējamā ES fondu naudas šķiešana notikusi jau pirms padomes izveidošanas, taču LU padomi ne tikai nesūta atpūsties, bet uzskata par tādu kā visas LU šķīstības garantu.

Negribētos domāt, ka DU vadības iespējamie pārkāpumi IZM vadībai sevišķi bīstami šķiet tāpēc, ka tos izmeklē nevis vietējās tiesībsargājošās iestādes, bet gan Eiropas prokuratūra. “Jūs saprotiet, tas grauj visas Latvijas reputāciju! Eiropas institūcijās ir pat bijusi īpaša sēde par šo tēmu,” man sacīja ministres padomnieks. Protams, kauns pa visu ģīmi, turklāt Eiropas līmenī, nav nekas patīkams, taču, kas ir svarīgāk: tas, kādi mēs izskatāmies vai kādi esam?

Laikā no 2014. līdz 2020. gadam izglītības un zinātnes jomā Eiropas struktūrfondu ieguldījums bija 790 miljoni eiro; no tiem tieši augstākajai izglītībai tikai 106 miljoni. Teju 30 miljoni bija paredzēti augstskolu akadēmiskā personāla stiprināšanai, 17 miljoni labākai pārvaldībai, bet 9,2 miljoni resursu konsolidācijai. Summas šķiet milzīgas, taču starptautiskajos augstskolu reitingos nekur augstāk mūsu augstskolas nav tikušas, un premjers Krišjānis Kariņš atzīst, ka augstākā izglītība nav tādā kvalitātē, kādu gribētos. Tātad miljoni izlietoti, bet rezultāta nav? Vismaz ne tik acīmredzama, kā gribētos. Tas liek domāt, ka arī citur nauda nav tērēta tik efektīvi, kā vajadzēja.

Šķiet, joprojām tiek cerēts – kad augstskolas apvienos, tad gan beidzot būs rezultāts. Mazāk ir labāk! Kaut arī to nekas nepierāda. Piemēram, LU pirms vairākiem gadiem pievienoja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju. Rezultātā LU gan bija labums – tās Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte dabūja akadēmijas modernās telpas, tā teikt, resursi tika konsolidēti, taču reāli ieguvumi nav pētīti. Zaudējumi arī ne, kaut, iespējams, tieši pedagogu kalves slēgšana saistīta ar skaudro skolotāju trūkumu.

Reklāma
Reklāma

Neraugoties uz to, brīdī, kad DU ir skandāls, IZM raujas izmantot, lai pamatotu tās pievienošanu LU. Iepriekš augstskolu konsolidācija gan arī tika plānota, tomēr to balstīja tikai uz augstskolu kā zinātnisko institūciju izvērtējumu, un DU tas bija gana augsts, lai šī universitāte varētu palikt patstāvīga.

Premjers norādījis uz Rīgas Ekonomikas augstskolas, kas ir Stokholmas Ekonomikas augstskolas filiāle, veiksmīgo darbību. Tur viss labi, jo profesūra no Stokholmas, programmas no Stokholmas, tikumi, visticamāk, arī no Stokholmas. Kāpēc DU nevarētu būt tāds pats LU mazais brālis? Bet, ja jau šāds salīdzinājums, tad varbūt arī citas augstskolas sev lielo brāli var izraudzīties ārpus mūsu Latvijas? Kāpēc jāizvēlas LU, ja gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan netālajā Skandināvijā ir augstskolas, kuras ir daudz aug­stāk starptautiskajos reitingos? Valsts valodas dēļ?

Jā, tas ir būtisks arguments, jo slavētajā Ekonomikas augstskolā studē angliski. Arī Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” nepiekrīt straujai DU konsolidēšanai, jo esot jāsaglabā Latgalē latviskuma saliņa. Te nu gan atkal jāpasmīn, atceroties vēl vienu nesenu DU skandālu, kad tās Ķīmijas studiju programmas direktors Sergejs Osipovs sociālajos tīklos rupji krieviski lamājās. Tā, protams, ir tikai viena epizode, taču tā nerada par DU iespaidu kā par inteliģences un latviskuma salu.

Pārmaiņas šajā universitātē ir vajadzīgas, taču tām nav jānāk kā sodam par kļūdām, kas vēl nav pierādītas. Turklāt rūpīgi jāizvērtē, kādas pārmaiņas un sadarbības partneri DU tiešām nāktu par labu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.