“Lukašenko pasniedza Putinam ziedu pušķi” – kas zināms par abu prezidentu šīsnedēļas sarunu? 46
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nez vai tuvākajā laikā Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņa Baltkrievijas sabiedrotā Aleksandra Lukašenko pirmdienas sarunu patiesais saturs varētu nonākt atklātībā, taču ASV Kara pētījumu institūts (ISW) secinājis, ka Baltkrievijas tieša iesaistīšanās karā pret Ukrainu – par ko starptautiskajai sabiedrībai pastāvīgi ir raizes – joprojām ir maz ticama. Tomēr tikai tālākie notikumi parādīs, kas tieši sarunāts Minskā.
Lukašenko brauc uz Krieviju regulāri. Šogad vien bijis tajā septiņas reizes, kamēr Putins pēdējo reizi Minskā bija 2019. gadā. Tā kā Kremļa galvu pavadīja arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, potenciāli no šā brauciena sagaidīja kādas svarīgas vienošanās, pavērsienus.
Taču par tādiem ziņu nav un nav pat īsti zināma sarunu tematika, tādēļ daļa komentētāju uzskata, ka ar šo vizīti “cars” varbūt vienkārši izrādījis labvēlību Lukašenko. Kā interesantas izceltas vairākas detaļas. Pirmkārt, ceļā uz Minsku drošības nolūkos vienlaikus devās trīs Krievijas prezidenta administrācijas izmantotas lidmašīnas, acīmredzot, lai grūtāk būtu noteikt, kurā no tām atrodas Putins. Otrkārt, Minskas lidlaukā Kremļa saimnieks no visiem turējies pa gabalu.
Ja neskaita divas sālsmaizes pasniedzējas, klāt sev pielaidis tikai namatēvu Aleksandru Lukašenko, kurš pasniedza Putinam ziedu pušķi, un diktatora dēlu, potenciālo “troņmantnieku” Nikolaju Lukašenko, kam paspiedis roku. Uz sarunu vietu trijotne devās vienā auto. Sarunas pirmdien vispirms paplašinātu delegāciju sastāvā notika Minskas centra “Neatkarības pilī”, bet vakarā apmēram divu stundu garumā jau diskrētā gaisotnē Lukašenko rezidencē “Ozernaja” Minskas pievārtē. Vizīte ilga līdz vēlai naktij. Putina lidmašīna atpakaļceļā izlidoja otrdienas pirmajā stundā, plkst. 0.59 pēc vietējā laika. Lukašenko ciemiņu pavadījis līdz pat lidmašīnas trapam. Viņa režīms šobrīd ekonomiski, politiski un militāri ir pilnībā atkarīgs no Maskavas.
Īsajā preses konferencē Baltkrievijas un Krievijas oficiālie mediji Putinam un Lukašenko uzdeva trīs jautājumus – vai Krievija grasās “aprīt” Baltkrieviju, par Krievijas dabasgāzes piegādēm Baltkrievijai un par futbolu. Uz pirmo jautājumu tika atbildēts, ka tie esot “nelabvēļu” izdomājumi. Abi diktatori ierasti iztika ar vispārējām, nekonkrētām frāzēm par lieliskajām ekonomiskās sadarbības un kosmosa apguves perspektīvām.
Daudzi baltkrievi gaidīja, ka izskanēs cena, par kādu Krievija pārdos Baltkrievijai gāzi, taču nenosauca pat šo skaitli. “Par karu Ukrainā viņi praktiski pat nerunāja. Karš palika vispār kaut kā ārpus iekavām. Bija kaut kādi mājieni, atgādinājumi, taču visvairāk viņi runāja par preču apgrozījumu un futbolu. Tas, ka blakus notiek asiņains karš, kurā abas valstis aktīvi piedalās, izrādījās ārpus kadra. Tas arī ir nedaudz dīvaini, ka līderi vēlējās radīt kaut kādu paralēlo realitāti, pasaules ainu, kas ir tāla no tās, kāda pastāv īstenībā. Mērķis bija parādīt, ka viss rit normāli,” baltkrievu opozīcijas vietnei “Zerkalo” komentēja baltkrievu politologs Valerijs Karbalevičs.
ASV Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss Putina frāzi, ka Krievijai nav vajadzīga ne Baltkrievija, ne kāda cita zeme, nosauca par “ironijas kalngalu”, jo tā nākusi no personas, kas “tieši šobrīd cenšas vardarbīgi aprīt citu savu mierīgo kaimiņu”. Zināms, Rietumi nav noskaņoti ņemt par pilnu Putina sacīto.
Praiss uzsvēra, ka ASV “dos proporcionālu atbildi”, ja redzēs, ka Baltkrievija aktīvi iesaistās karā pret Ukrainu Krievijas pusē. Ja par bažām, tad aizdomīgi skanēja Lukašenko vārdi par baltkrievu kara lidotāju apmācīšanu lidojumiem ar “specifisku munīciju”. Tas ir diezgan skaidrs mājiens par kodolieročiem, virzīts Rietumu iebiedēšanai. Pastāv versija, ka tieši kodolieroču izvietošana bijis centrālais sarunu jautājums.
