Aleksandrs Lukašenko

Lukašenko aste bluķī un ārlietu ministra mīklainā nāve to tikai apstiprina 52

Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 11
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 71
Lasīt citas ziņas

Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko jau mēnešiem ilgi mēģina atvairīt Kremļa prasības par Baltkrievijas aktīvu iesaistīšanos karā pret Ukrainu un baltkrievu karavīru sūtīšanu uz fronti. Baltkrievijas ārlietu ministra mīklainā nāve liecina, ka Lukašenko manevra iespējas paliek arvien šaurākas.

Krievijas militārā vadība nav slēpusi, ka Maskava, neraugoties uz pēdējo mēnešu neveiksmēm frontē, nav atteikusies no vēlmes ieņemt Ukrainas galvaspilsētu Kijivu. Jauna ofensīva pret Kijivu nebūtu iespējama bez kaimiņvalsts Baltkrievijas līdzdalības, tādēļ Kremlis cenšas pastiprināt spiedienu uz Baltkrievijas vadoni Aleksandru Lukašenko, lai panāktu baltkrievu armijas iesaistīšanos karā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Runas par Baltkrievijas karaspēka pievienošanos krievu iebrucējiem un kopīgu militāro operāciju uzsākšanu Ukrainas teritorijā klīdušas jau mēnešiem ilgi, tomēr līdz šim Lukašenko spējis atvairīt Kremļa prasības un nav piekritis baltkrievu sūtīšanai uz fronti. Viņš labi apzinās, ka šāds solis Baltkrievijā būtu ļoti nepopulārs un varētu izraisīt jaunu protestu vilni, kas apdraudētu Lukašenko režīma pamatus.

Skaidrs, ka jau šobrīd Baltkrievija ir cieši iesaistīta agresijā pret Ukrainu, jo Krievija izmanto Baltkrievijas teritoriju kā savu bāzi, no kuras īsteno uzbrukumus Ukrainai. Tādēļ arī pret Baltkrieviju ir noteikta virkne sankciju, kas daudzos gadījumos ir tikpat stingras kā sankcijas pret Krieviju.

Atkarība no Kremļa

Lukašenko režīms jau pirms Putina militārās avantūras Ukrainā bija paspējis sanaidoties ar Rietumiem, jo lielākā daļa Eiropas valstu nav atzinušas 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus, kad Lukašenko kārtējo reizi pasludināja sevi par uzvarētāju. Baltkrievijā toreiz sākās plašas protesta akcijas, ko Lukašenko režīms nežēlīgi apspieda, apcietinot opozīcijas aktīvistus vai piespiežot viņus doties trimdā. Eiropas Savienība un ASV pastiprināja sankcijas pret Baltkrieviju, piemēram, tika apturēts Baltkrievijā ražoto kālija minerālmēslu tranzīts caur Klaipēdas ostu Lietuvā.

Baltkrievijas ekonomika jau gadiem ilgi bijusi atkarīga no Krievijas labvēlības un lētiem energoresursiem, ko Krievija piegādā Baltkrievijai par krietni pazeminātu cenu. Līdz ar Rietumu sankciju pastiprināšanu Baltkrievijas atkarība no Krievijas tirgus ir tikai palielinājusies. Tiek lēsts, ka pašlaik līdz pat 60% no baltkrievu preču eksporta nonāk Krievijas tirgū.

Taču būtu naivi domāt, ka Kremlis neko neprasīs pretī par Baltkrievijas ekonomikas uzturēšanu pie dzīvības. Viena no prasībām ir placdarms, ko Krievijas armija ieguvusi, lai īstenotu uzbrukumu Ukrainai. Krievijas karaspēka vienības un militārā tehnika brīvi pārvietojas pa Baltkrievijas teritoriju, bet Lukašenko par šīm darbībām faktiski nav nekādas teikšanas.

Kremlis gribētu, lai Baltkrievija spertu soli tālāk un ar saviem karavīriem atklāti nostātos Krievijas pusē, piedaloties uzbrukuma operācijās Ukrainā. Taču līdz šim Lukašenko ir spējis pārliecināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka ieguvums no šāda soļa būtu mazāks nekā iespējamais risks. Maskavas spiediens gan turpinās, piemēram, pagājušonedēļ Minskā bija ieradies Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, lai runātu par abu valstu militārās sadarbības pastiprināšanu. Baltkrievija nākamgad plāno par vairāk nekā 50% palielināt savu aizsardzības budžetu, kas sasniegs gandrīz 1,1 miljardu eiro.

Reklāma
Reklāma

Biedē ar NATO uzbrukumu

Lukašenko jau sen gatavo Baltkrievijas sabiedrību karam, līdzīgi kā Krievijas propagandas mediji izplatot apgalvojumus, ka Baltkrievija atrodas ļauno NATO valstu ielenkumā, un arī Ukraina gatavojas uzbrukt baltkrieviem. Internetā plašu ievērību izpelnījās video, kurā Lukašenko solīja visiem parādīt, no kurienes esot gatavots uzbrukums Baltkrievijai.

Lukašenko arīdzan neslēpj, ka Baltkrievija jau piedalās Krievijas un Ukrainas karā, bet tās esot tikai atbalsta funkcijas, nevis tieša līdzdalība. “Pirmkārt, mūsu līdzdalība izpaužas tajā, lai nepieļautu šī konflikta izplatīšanos uz Baltkrieviju. Otrkārt, nepieļaut uzbrukumu Baltkrievijai no Polijas, Lietuvas un Latvijas puses. Kā jau esmu teicis, mēs neļausim no Baltkrievijas teritorijas šaut krieviem mugurā,” pavēstīja Lukašenko. Zīmīgi, ka savā retorikā Lukašenko pie Baltkrievijas ienaidniekiem biežāk pieskaita Poliju un Lietuvu, nevis Latviju, jo lielākā daļa baltkrievu opozīcijas līderu ir atraduši patvērumu tieši Varšavā un Viļņā.

NATO valstis kategoriski noraida Lukašenko apgalvojumus, ka tām būtu kādas ieceres par uzbrukumu Baltkrievijai. Taču šādiem Baltkrievijas diktatora apgalvojumiem varētu būt arī stratēģisks mērķis: parādīt Kremlim, ka viņš nevar atļauties sūtīt karaspēku uz Ukrainu, jo tas nepieciešams pašā Baltkrievijā, lai atvairītu iespējamo “NATO uzbrukumu”.

Ministra pēkšņā nāve

Līdzīgi arī Maskava un Minska izmanto baumas par iespējamo Baltkrievijas armijas iesaistīšanos karā kā informatīvās cīņas paņēmienu, jo tādējādi Ukraina ir spiesta paturēt valsts ziemeļos vairāk savu karaspēka vienību, lai nepieciešamības gadījumā atvairītu iespējamo Krievijas/Baltkrievijas spēku uzbrukumu. Krievija jau vienreiz mēģināja no Baltkrievijas puses ieņemt Kijivu, un nav izslēgts, ka mēģinās atkal.

Rietumu analītiķi gan spriež, ka Baltkrievijas karaspēka vienību iesaistīšanās karadarbībā Ukrainā šobrīd ir maz ticama. Pirmkārt, Baltkrievijas armija ir samērā neliela (ap 50 000 karavīru), bet kaujas operācijām būtu gatavi tikai daži tūkstoši īpašo uzdevumu vienību karavīru. Baltkrievija kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā nav piedalījusies nekādos karos, tātad tās armijai nav nekādas karadarbības pieredzes, baltkrieviem klātos ļoti grūti cīņā ar kaujās rūdīto Ukrainas armiju.

Bažas par iespējamo Baltkrievijas iesaistīšanos karadarbībā pieauga novembra beigās, kad pēkšņi nomira ilggadējais Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs. Baltkrievu mediji paziņoja, ka 64 gadus vecā Makeja nāvi izraisīja infarkts. Taču drīz vien izplatījās arī dažādas sazvērestības teorijas, piemēram, ka Makeju noindēja Krievijas specdienesti, lai tādējādi dotu mājienu Lukašenko, ka nevajadzētu kaitināt Maskavu.

Makejs bija Baltkrievijas ārlietu ministrs kopš 2012. gada; pirms tam viņš bija Lukašenko palīgs un prezidenta administrācijas vadītājs, tātad vadonim ļoti pietuvināta persona. Baltkrievijas opozīcijas aktīvisti skaidro, ka tieši Makejs izstrādājis Baltkrievijas ārpolitikas stratēģiju, kas ilgu laiku ļāva Lukašenko diezgan sekmīgi balansēt starp Krievijas un Rietumu prasībām. Lukašenko sevi attēloja kā vienīgo alternatīvu pilnīgai Baltkrievijas neatkarības zaudēšanai un iekļaušanai Krievijas sastāvā.

Taču pēc 2020. gada protestu apspiešanas kļuva daudz grūtāk uzturēt ilūziju par “vientiesīgo diktatoru”, kurš tikai cenšas uzturēt kārtību savā valstī. “2020. gadā Vladimirs Makejs nodeva baltkrievu tautu un atbalstīja tirāniju. Tieši ar to viņš paliks baltkrievu atmiņā,” norāda trimdā dzīvojošā Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska.

Baltkrievi negrib karot

Izskanējušas arī versijas, ka nākamais rindā aiz Makeja varētu būt pats Lukašenko, jo Krievija gribētu viņa vietā iekārtot kādu paklausīgāku Baltkrievijas līderi, piemēram, bijušo baltkrievu armijas komandieri Staņislavu Zasu. Jaunais līderis tad varētu izpildīt Maskavas iegribas un arī Baltkrievijā izsludināt mobilizāciju, lai savāktu spēkus karagājienam uz Ukrainu.

Taču arī šāds scenārijs pašlaik tiek uzskatīts par maz ticamu. Pirmkārt, mobilizācija un iesaistīšanās Ukrainas karā būtu ārkārtīgi nepopulārs solis, kas Baltkrievijā noteikti izraisītu jaunus protestus. “Baltkrievu sabiedrība ir ļoti sašķelta, taču šajā jautājumā valda vienprātība. Pret šo karu ir gan Lukašenko pretinieki, gan viņa atbalstītāji,” telekanālam “Current Time” norāda baltkrievu analītiķis Valērijs Karbalevičs.

2020. gadā prokrieviskais Lukašenko režīms knapi noturējās pie varas, bet tagad, ja baltkrievu karavīriem liktu doties karot Ukrainā, nav nekādu garantiju, ka viņi nepavērstu ieročus pret šādas pavēles devējiem. Tādēļ tagad arī Putina interesēs varētu būt saglabāt “status quo”. “Es šaubos, ka Krievija plāno nomainīt Lukašenko ar kādu prokrievisku pēcteci. Tas viņiem radītu vairāk problēmu nekā ieguvumu,” spriež baltkrievu opozīcijas aktīvists Franaks Vjačorka. “Tas izraisītu jaunu politisko krīzi un pavērtu iespēju alternatīviem spēkiem. Lukašenko kalpo Putinam, un viņi abi ir vajadzīgi viens otram vairāk nekā jebkad agrāk.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.