Trauksmes cēlēju aizsardzībai: kuros gadījumos jāceļ trauksme un kā sevi pasargāt 1
1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums. Tajā noteikts, kuros gadījumos jāceļ trauksme un kā tiks aizsargāti paši trauksmes cēlēji.
Tiesības celt trauksmi ir par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, cilvēktiesību un citiem pārkāpumiem. Taču par trauksmes celšanu neuzskatīs ziņojumu, kurā apzināti būs sniegta nepatiesa informācija, kā arī par personīgu interešu aizskārumu.
Viens no galvenajiem likuma uzdevumiem ir pasargāt trauksmes cēlējus un viņu radiniekus no iespējamām nelabvēlīgām sekām.
Likums paredz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, atbrīvojumu no tiesāšanās izdevumiem un juridiskās atbildības, kā arī atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai par personisko un morālo kaitējumu. Taču pie administratīvās atbildības varēs saukt arī pašu trauksmes cēlēju, ja viņš apzināti būs norādījis nepatiesas ziņas.
Visās iestādēs, kā arī uzņēmumos, kuros ir vismaz 50 darbinieku, no 1. maija jāievieš iekšējā trauksmes celšanas sistēma, kur vērsties, redzot likumu pārkāpumus darbavietā.
UZZIŅA
Plašāka informācija ir pieejama interneta vietnē www.trauksmescelejs.lv.
