Kārlis Ulmanis un viņa zaudētā paradīze 15
Uz mūžiem Latvijas liktenī. Kārlim Ulmanim – 140
Ceturtajā septembrī aprit 140 gadi kopš izcilā Latvijas valstsvīra Kārļa Ulmaņa dzimšanas. Daudzu laikabiedru un vēsturnieku skatījumā viņš bija pats redzamākais valstsvīrs visā Latvijas vēsturē. Arī latviešu tautas vēsturiskajā atmiņā viņš ir palicis kā spilgtākais latviešu tautas nacionālo centienu izteicējs un latviskās Latvijas simbols.
Šodien gandrīz vai katrs Latvijas iedzīvotājs zina Kārli Ulmani. Tautā joprojām dzīvo mīts par viņu. Viņa vārds un darbība ir uzspieduši zīmogu noteiktam periodam Latvijas vēsturē, kuru parasti dēvē par Ulmaņa laikiem. Neviens cits latviešu politiķis šādu godu nav izpelnījies. Nav Latvijas vēsturē ne “Čakstes laiki”, ne “Zemgala laiki”, ne arī “Kvieša laiki”.
Pirms divdesmit gadiem sakarā ar K. Ulmaņa 120. dzimšanas dienas atceri akadēmiķis Jānis Stradiņš uzsvēra: “Šodien šajā zālē un šajā reizē ir skaidri un nepārprotami jāpasaka: Kārlis Ulmanis pieder Latvijai, pieder visai latviešu tautai un pieder mūžībai. Kamēr vien pastāvēs jēdziens “Latvija”, dzīvos arī šis vārds.” Taisnība ir arī vēsturniecei Vitai Zelčei, kas pirms dažiem gadiem norādīja, ka Ulmaņa laiki latviešu kolektīvajā atmiņā mūsdienās simbolizē “zaudēto paradīzi”.
K. Ulmaņa dzīvē bija vairāki liktenīgi datumi. Paši nozīmīgākie – 1918. gada 18. novembris, 1934. gada 15. maijs un 1940. gada 17. jūnijs. Tieši šie minētie datumi parāda un apliecina, cik cieši Ulmaņa vārds ir saistīts ar pirmskara Latvijas 22 gadus ilgo vēsturi, kuru viņš izdzīvoja, būdams pirmais Ministru prezidents, astoņu Ministru kabinetu vadītājs un kopš 1936. gada 11. aprīļa – arī Valsts prezidents.
