– Kāda loma, jūsuprāt, Krievijas agresijas gadījumā Baltijā varētu būt te dzīvojošajai krievvalodīgo minoritātei? 23
– To ir grūti pateikt. Būtu cilvēki, kas to, protams, neatbalstītu, bet būtu arī tādi, kas atšķirīgas identitātes dēļ rīkotos pretēji, un tā ir viena no problēmām. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem attieksme pret krievvalodīgo minoritāti gan Latvijā, gan Igaunijā, gan Lietuvā, kur, tiesa gan, tā ir mazāka, ir atbilstoša demokrātijas prasībām, kas gan ne vienmēr notiek pašā Krievijā, kur mīt vēl lielāks skaits minoritāšu. Piemēram, Krievijā dzīvo 20 miljoni musulmaņu un nebūt ne visi no viņiem ir sajūsmā par to, ka ir daļa no Krievijas.
– Kas Krieviju padarītu nestabilāku – Putina klātbūtne vai pazušana, kā mēs to pieredzējām nesen?
– Tad jāzina, kas ir tie cilvēki, kam arī ir varas groži. Mēs to skaidri nezinām. Pilnīgi noteikti ir virsnieki, kuri skaidri zina, ka noteiktā brīdī ir vai nav gatavi karam. Domāju, ka ir krievu ģenerāļi, kuri zina, ka Krievija tagad ir mazliet līdzīgā situācijā kā Vācija 1938. gadā, kad nacisti bija ieņēmuši Austriju, bija notikusi pirmā Čehoslovākijas sadalīšana, taču karš vēl nebija sācies, viss uz to virzījās, un bija skaidrs, ka Polija būs nākamā. Daži ģenerāļi brīdināja Hitleru, ja vien viņš negaidīs līdz 1943. gadam, tad sastapsies ar karu divās frontēs un zaudēs, bet, ja gaidīs, tad Vācijas rīcībā būs, piemēram, jauni, daudz jaudīgāki ieroči. Es pieņemu, ka arī Krievijā ir ģenerāļi, kuri zina, ka Krievijas karš ar Rietumiem un īpaši ar ASV nebūtu produktīvs. Iespējams, ka Putinam tas jau ir pateikts, tādēļ viņš cenšas izrādīt Rietumiem, ka ir gatavs lietot kodolieročus. Neviens šādā veidā nav runājis par atomieročiem kopš 1945. gada. Putins ir nosūtījis lidmašīnas, kas spēj nest kodolieročus, un tās šķērsojušas Baltijas jūru netālu no Somijas, Zviedrijas krastiem un devušās Portugāles virzienā. Taču, kā jau sacīju, pieņemu, ka ir krievu ģenerāļi, kuri teic, ka tas ir neprāts. Ja Putins pēkšņi nomirst, vai būsim labākā vai sliktākā situācijā? Es nezinu. Taču es zinu, ka būs vismaz daži, kuri sajutīs, ka tas ir īstais brīdis pārdomāt to virzienu, kurā Krievija ir devusies Putina varas laikā, un varētu arī neapstāties pie Ukrainas robežām. Es nevēlos zīmēt apokaliptisku ainu, taču es arī apsveru iespēju, ka situācija varētu iziet ārpus kontroles. Tieši tādēļ, manuprāt, mums ir gan jābūt spējīgiem un gribošiem diskutēt ar Krieviju, gan vienlaikus ar stingru nostāju, ka mēs gribam skaidru ainu par notikumiem jau tagad, nevis tad, kad šī spēle būs kļuvusi daudz postošāka gan mums, gan pašai Krievijai.
