Māris Antonevičs: Vairākās “frontēs” ir notikušas nepatīkamas pārmaiņas 20
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai pasaule 2021. gadā ir kļuvusi mierīgāka un drošāka nekā iepriekšējos gados? Atbildot uz šo jautājumu, uzreiz gribas iztirzāt visu ar Covid-19 saistīto, kas, protams, vairo bažas un nestabilitāti, tomēr atstāsim to šoreiz malā un paskatīsimies uz pasauli no savā ziņā vecmodīgāka skatpunkta (“pirmskovida ēras”, kā daži tagad jau saka), kur lielākās raizes sagādāja dažādi bruņoti konflikti, pilsoņu kari, starptautiskais terorisms un citi tamlīdzīgi destabilizējoši faktori.
Tie, protams, nekur nav pazuduši arī šajā laikā.
Daudzi atviegloti uzelpoja, kad pagājušā gada novembrī ASV prezidenta amatā netika pārvēlēts Donalds Tramps, un vēl vairāk, kad janvārī amatā stājās viņa konkurents no Demokrātu partijas Džo Baidens.
Tramps viņa rakstura īpašību dēļ tika vērtēts kā neprognozējams, impulsīvs, nediplomātisks, tāds, kurš tikai vairo haosu. Īpaši saasināti tika uztverti divi ASV (faktiski Trampa) politiskie lēmumi, pēc kā daudzi sakāpināti sprieda, ka tūlīt sāksies kaut kas ļoti briesmīgs.
Pirmais bija 2017. gada lēmums atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu, kas pirmajā brīdī izsauca ļoti asu arābu valstu pretreakciju. Daži palestīniešu līderi pat pasteidzās paziņot, ka ar to ir “atvērti elles vārti” un Amerika vēl rūgti nožēlos.
Tam aktīvi vienotā frontē piebalsoja visi Trampa politiskie pretinieki, sākot no demokrātiem ASV, beidzot ar dažādu Eiropas valstu līderiem. Dramatiskās prognozes tomēr nepiepildījās, tvaiks tika nolaists ielu protestos.
Otrs notikums bija 2020. gada sākumā, kad raķešu uzbrukumā Irākas galvaspilsētā Bagdādē tika nogalināts Irānas Revolucionārās gvardes vienības “Kudsas spēki” komandieris ģenerālis Kasems Soleimani. Viņš bija viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem valstī.
Tas bija noticis pēc Trampa pavēles, tāpēc uzreiz tika izteikts pieņēmums, ka nu sekos ļoti nežēlīga atriebība.
Soleimani tika rīkotas grandiozas bēres, irāņu propaganda nebeidza laist niknus vēstījumus, un daudziem jau sāka rēgoties jauns pasaules karš, tomēr arī te piesauktais turpinājums tomēr izpalika.
Jāpiebilst, ka arī Krievija, neskatoties uz agresīvo retoriku, aizvadītajos gados tomēr jaunas avantūras neuzsāka.
Taču šogad visās šajās “frontēs” ir notikušas nepatīkamas pārmaiņas. Nosacīti par saglabātu līdzsvaru varētu runāt attiecībās ar Irānu, kur jaunā ASV prezidenta administrācija tika “notestēta” ar uzbrukumu sēriju ASV bāzēm Irākā.
Piemēram, Erbilas lidostai Irānas Kurdistānā dronu uzbrukuma dēļ gāja bojā inženieris un ievainotas vairākas militārpersonas. Amerikāņu atbilde bija diezgan piesardzīga, bet vēl nav skaidrs, kā tas attīstīsies.
Toties ļoti nepatīkami pavērsieni bija vērojami Krievijas darbībās, kas atklāti demonstrēja gatavību izvērst masīvu agresiju pret Ukrainu, un pavisam slikti šobrīd viss attīstās Izraēlā, kur faktiski notiek aktīva karadarbība.
Varētu pieņemt, ka tam nav tieša sakara ar Baidenu un tā ir sagadījies, tomēr var arī izvirzīt versiju, ka konfliktu dalībnieki sajutuši jaunu elpu, zinot pašreizējā ASV līdera stilu – viegli paredzēt, ka viņš tērēs daudz laika, lai pierunātu visus draudzēties, un nesteigsies iejaukties.
Diemžēl šo pieeju savulaik ne pārāk sekmīgi mēģināja realizēt Baraks Obama, kura cilvēki pašlaik lielā mērā veido arī pašreizējā ASV prezidenta komandu.
